Zupas virtuve darbojas
«Man klājas ļoti labi - cilvēki nāk, un es darbojos, vāru zupas,» saka Ilga Vanuška, zupas virtuves saimniece Gulbenē. Pērn I. Vanuška saņēma Latvijas lepnuma balvu nominācijā Cilvēks cilvēkam. Gan līdzcilvēki Ilgas dzimtajā pusē, gan Latvijas lepnuma žūrija novērtēja gulbenietes ieguldījumu sabiedrības labā, vairāku gadu garumā no savas pensijas uzturot zupas virtuvi un barojot Gulbenes trūcīgākos iedzīvotājus.
Kad pērnā gada vasarā Diena apciemoja I. Vanušku, viņa mūs sagaidīja sakoptā vecas dzelzceļnieku mājas pagalmā. Pa šaurām koka trepītēm toreiz kāpām mājas otrajā stāvā, kur Ilga ik dienu saimniekoja nepilnus desmit kvadrātmetru šaurā virtuvītē.
Šajā ziņā virtuves saimnieci un zupas virtuves apmeklētājus drīzumā gaida labas pārmaiņas. Ilga stāsta: «Esmu pateicīga Arvīdam Grīslim, manam partnerim senioru deju kolektīvā, kurš man palīdz it visā. Viņš savulaik - 2010. gadā - palīdzēja iekārtoties šīs mājas otrā stāva istabiņā. Nu esmu ļoti pateicīga Gulbenes novada domei, kas piešķīrusi lielāku - aptuveni 30 kvadrātmetru plašu - platību šajā pašā mājā. Tagad to remontējam, un drīz mums būs divas plašākas telpas. Vienā gatavošu pusdienas, otrā varēšu uzņemt zupas virtuves apmeklētājus. Jaunajā ēdamtelpā vienlaikus tagad varēšu pabarot desmit līdz 15 cilvēku. Krāsniņa jau sataisīta, arī ūdens ievilkts. Pat ceļš līdz zupas virtuvei tagad noasfaltēts - priecājos, ka rudenī cilvēkiem nebūs jābrien pa dubļiem! Viss ir ļoti labi, cilvēki nāk, un man atliek tikai darboties viņu labā.»
I. Vanuška joprojām ik dienu baro trīsdesmit līdz četrdesmit trūcīgo, kuri saimnieci sirsnībā sauc par «mūsu labo gariņu».
«Pēc Latvijas lepnuma ceremonijas, ko varēja noskatīties televīzijā, pārtikas krājumus zupas virtuvei cilvēki veda no Alūksnes, Madonas, pat Rīgas. Liels paldies viņiem,» teic zupas virtuves saimniece.
Gulbeniete sadarbojas arī ar vietējās pensionāru biedrības pārstāvjiem - viņi piezvana, sarunā un aizved zupiņu uz mājām veciem, vientuļiem cilvēkiem. Bet Ziemassvētkos - kā parasti - Ilga visiem cepšot pīrāgus un dalīšot mandarīnus.
Latvijas lepnuma balvu - kristāliski mirdzošo Ābeli - I. Vanuška novietojusi dzīvoklī goda vietā. «Kad atnāk ciemiņi - radi un draugi - arvien visi priecājas un ir gandarīti, ka man izdodas paveikt šo labo darbu,» teic zupas virtuves saimniece.
Glābj putnus
Anete Asare pērn saņēma Latvijas lepnuma balvu nominācijā Labā sirds. Jaunā sieviete jau piecus gadus ir vienīgā visā Latvijā, kura pašaizliedzīgi glābj savainotus un slimus putnus. Ja ne Anete, šie putni ietu bojā. Par savu darbu viņa saņem vislielāko atlīdzību - izveseļojušies putni aizlido, bet, sastopot Aneti, nekļūdīgi pazīst savu glābēju.
Savukārt Anetes mājā iekārtotajā putnu hospitālī mūža maizē paliek putni, kuri debesīs pacelties vairs nekad nespēs, bet citādi ir veseli un dzīvespriecīgi. Pašlaik Anete ārstē un aprūpē ap deviņdesmit putnu. Glābēja saka: «Tas ir darbs bez svētkiem un brīvdienām katru dienu divdesmit četru stundu garumā, un nenoliedzu - reizēm pagurstu.»
Latvijas lepnuma balva - mirdzošā Ābele - Anetes istabā atgādina par mirkli, kura esamībai vēl joprojām grūti noticēt. Ziņa par atzinību «putnu Anetei», kā viņu tagad daudzi sauc, nav atnesusi lielu atvieglojumu darāmo darbu laukā: «Jā, cilvēki zvanīja un rakstīja, apsveica, kāds pat pārsūtīja mazliet naudiņas, bet es putnus neglābju ar vēlēšanos kļūt populārai. Gan prieku, gan bažas sagādā apstāklis, ka, uzzinot par mani, cilvēki no Latvijas malu malām zvana un grib nogādāt pie manis savainotos putnus. Taču manas iespējas nav tik lielas, lai izārstētu visus lidoņus. Varu palīdzēt tikai ar padomu, ar konsultāciju.»
Ja būtu sava patversme putniem, Anete izvērstos plašāk, spētu piesaistīt ziedojumus. Pagaidām ir tikai tēva finansiālais atbalsts. Patversmi ierīkot viņa nedrīkst, to aizliegusi Jūrmalas dome, atteikumu motivējot ar to, ka visapkārt atrodoties privātmājas. «Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji gan atveda un nolika man uz galda atļauju, ka drīkstu turēt, ārstēt un glābt putnus. Arī tas ir labi,» teic Anete un uzsver: «Latvijas lepnuma balva man deva milzīgu pozitīvu impulsu, par to prieks.»
Pretī medaļām
Matemātiķis Juris Škuškovniks 2014. gadā saņēma Latvijas lepnuma balvu nominācijā Skolotājs, jo, nežēlojot ne laiku, ne enerģiju, ne padomus, palīdz talantīgiem jauniešiem sagatavoties starptautiskajām olimpiādēm.
Latvijas lepnuma balvas ieguvējs uzskata, ka mūsu valsts «pārstāvēšana olimpiādēs jauniešiem ir psiholoģiski grūts un atbildīgs uzdevums. Īpaši grūti ir tiem skolniekiem, kuri ir patiesi Latvijas patrioti un ieguldījuši milzīgu darbu sagatavošanās periodā».
Matemātiķis arī bilst, ka prieku par jauniešu sasniegumiem «aizēno fakts, ka ceļa izdevumi, komandas formas un nelielie suvenīri jāapmaksā bērnu vecākiem un komandas vadītājiem».
«Šajā gadā piedalījāmies Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē EGMO 2015, kas notika Minskā. Gadu no gada rezultāti uzlabojas, un mēs priecājamies, ka esam viena no tām valstīm, kura piedalījusies visās četrās olimpiādēs no paša šo olimpiāžu sākuma. Mūsu meitenes izcīnījušas divas medaļas,» par paveikto stāsta J. Škuškovniks.
Galvenais gada pasākums gan bijis Starptautiskā matemātikas olimpiāde, kas notika no 8. līdz 16. jūlijam Čhīanmai Taizemē. Latvijas komandā bija seši skolnieki no Rīgas, Daugavpils un Bauskas. «Mūsu komanda izcīnīja trīs atzinības. Katram dalībniekam bija savs mērķis, un visi startēja atbilstoši saviem spēkiem. Pagājušā gada sudraba medaļas ieguvējs Deniss Dunaveckis no Daugavpils bija gatavojies cīnīties par zelta medaļu, bet šogad tas neizdevās, jo viņš visu enerģiju atdeva uzdevumiem, kas izskatījās vienkārši, bet izrādījās neatrisināmi,» stāsta Juris.
Viņš arī bilst, ka «laba matemātiskā sagatavotība bija krietns atbalsts tiem diviem dalībniekiem, kuri izcīnīja medaļas Starptautiskajā informātikas olimpiādē (zelta medaļa Aleksejam Zajakinam un bronzas medaļa Aleksejam Popovam). Matemātikas olimpiādē abi programmēšanas lielmeistari ieguva atzinības». Latvijas lepnuma balvas ieguvējs pauž, ka viņam «īpašs prieks ir par 10. klases skolnieka Artūra Bangas panākumiem, kurš ne tikai labi risina uzdevumus, bet arī ar labiem rezultātiem startē starptautiskās basketbola sacensībās, cenšoties starp treniņiem un spēlēm atrast laiku nopietnai matemātikas studēšanai».
J. Škuškovniks atzīst, ka izglītības politikas veidotāju interese par talantīgo jauniešu dalību starptautiskajās olimpiādēs «krietni augusi» un, «lai gan līdzekļu gādāšana ceļa izdevumiem uz Taizemi šogad bija ļoti sarežģīta, tiek solīts, ka jau nākamajā gadā process būs vienkāršāks un rezultatīvāks». Matemātiķis arī ir pārliecināts, ka talantīgajam jaunietim «nav jāzina, kas par viņu maksā un kam viņš ir parādā labu rezultātu».
Patlaban Jura darba kārtībā ir jauniešu gatavošana starptautiskajai matemātikas komandu olimpiādei Baltijas ceļš, kura notiks no 5. līdz 9. novembrim Stokholmā.