12.00 apmeklēja dievkalpojumu Rīgas Domā. Visi trīs plkst. 14.00 devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un pie barikādēs kritušo piemiņas akmeņiem Bastejkalnā. Piemiņas pasākumos Rīgā piedalījās arī Saeimas deputāti un valdības ministri. Šajā dienā notika arī citi pasākumi. Nepilsoņu kongresa rīkotajā akcijā, kurā piedalījušies ap 30 cilvēku, pie Brīvības pieminekļa tika nolikts sēru vainags ar sarkanām un baltām rozēm, atsaucoties uz Latvijas Tautas frontes «nodotajiem ideāliem», aģentūrai LETA skaidrojusi organizatoru pārstāve Elizabete Krivcova (SC). Īpašu ievērību guva pasākums, kas netika iekļauts oficiālo pasākumu sarakstā, taču tika plaši izziņots jau iepriekš. Manifestāciju Par tautas dzīvību, kuras mērķis bija «atgriezties pie atmodas laika ideāliem mūsdienu Latvijā», rīkoja bijusī Latvijas Radio ziņu producente Eva Lūse, Jāņa Čakstes Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība, Latvijas Ordeņu brālība un Asociācija Ģimene. Tika ziņots, ka no sabiedrībā zināmiem cilvēkiem pasākumā uzstāsies valsts kontroliere Inguna Sudraba, dalību pasākumā bija pieteikuši arī Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Arhibīskaps J. Vanags barikāžu piemiņai veltītajos pasākumos nepiedalījās slimības dēļ, savukārt arhibīskapa Z. Stankeviča vietā runu teica kardināls Jānis Pujats. Manifestāciju, kas bija pulcējusi vairākus simtus - galvenokārt vecākās paaudzes - cilvēku, atklāja aktieris Gundars Āboliņš, paziņojot, ka pasākums neesot rīkots ar kādu politisku zemtekstu. Kardināls Jānis Pujats savā runā atgādināja par kristīgās dzīves principiem, nosodot abortu veikšanu un viendzimuma laulības. Salīdzinot ar Staļina personības kultu un Hitlera genocīdu, J. Pujats norādīja, ka «seksuāli dezorientēti ļaudis daudzās valstīs kļuvuši par diktatoriem».
Emocionāli sanākušos uzrunāja valsts kontroliere Inguna Sudraba, norādot, ka pirms 22 gadiem Dievs mums devis svētību, bet mēs paši no tās esam atteikušies, tās vietā pieņemot «zelta teļu». Viņa uzsvēra, ka, ģimenēm aizbraucot un cilvēkiem pārdodot savu zemi svešajiem, no tautas «iziet dzīvība» un, lai izvēlētos jaunu sākumu beigu vietā, esot «jāpieņem arī jauna derība». «Tā sākas ar treknas svītras novilkšanu. Tā sākas arī ar tautas grēku nožēlu,» sanākušajiem teica I. Sudraba. Iepriekš vaicāta, kāpēc nolēmusi piedalīties šajā pasākumā, I. Sudraba Dienai uzsvēra, ka viņai bijis svarīgi, lai «manifestācija nebūtu saistāma ar kādām politiskām aktivitātēm» un tādējādi nevar viņu izmantot politiskos nolūkos. Par šāda riska neesamību I. Sudraba pārliecinājusies, «paanalizējot, ar ko šīs organizācijas ir nodarbojušās līdz šim». Atlikušie runātāji sanākušo vērību centās piesaistīt, notikumus dramatizējot, piemēram, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Brīvers paziņoja, ka nākamais solis, lai apliecinātu Latvijas uzticību Eiropai pēc eiro ieviešanas, būšot latviešu valodas aizstāšana ar angļu valodu, savukārt mācītājs Guntis Kalme paziņoja, ka Latvija pastāvēšot tikai tik ilgi, kamēr tās pamatnācijai būšot svarīgas «vispārcilvēciskās, tradicionālās, kristīgās, normālās vērtības». Lai arī visi no runātājiem, no kuriem teju puse bija reliģisko organizāciju pārstāvji, savās runās atsaucās uz atmodas laiku un tā ideāliem, tikai Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors profesors Ivars Kalviņš sanākušos pirms savas runas aicināja ar klusuma brīdi pieminēt barikāžu laikā kritušos.