Oļegs Sorokins
Šosezon Dinamo spēlē Latvijas hokeja manierē, tāpēc arī ir rezultāts. Es jau to esmu teicis, ka vidējā līmenī Latvijas hokejisti ir gudrākie pasaulē. Mums ir taktiski bagātīgākais arsenāls un komanda ir labā kondīcijā. Tas, protams, ir treneru nopelns. Viņu prasme izvēlēties konkrētajai spēlei atbilstošāko taktiku. Ir arī redzams, ka komanda šosezon spēlē ar pārliecību. Vienīgi Krišjānim Rēdliham tās vēl nav, bet ceru, ka ar laiku būs. Ir miers. Vispirms jau to redzam Telkvista sniegumā, kurš, iespējams, aizvada savu labāko sezonu. Statistika lielā mērā atspoguļo katra pienesumu, tikai Gints Meija par padarīto darba apjomu uz laukuma būtu pelnīijs vairāk punktu. Treneriem ir zināma uzvaras formula, tāpēc arī ir rezultāts.
Gints Bisenieks
LHF Treneru Padomes priekšsēdētājs
Pirmkārt, ir redzams, ka ir bijis kārtīgs vasaras darbs, otrkārt, treneriem ir izveidojies ļoti labs kontakts ar spēlētājiem. Vieni zina, ko prasīt, otri - kā to izpildīt. Šosezon patiešām ir vienota komanda. Es pat teiktu, ka spēcīgākais Dinamo kopš komandas atjaunošanas. Panākumu pamatā ir arī prasme spēles gaitā izvēlēties piemērotāko taktiku. Ja ir pārsvars, komanda izvēlas aizsardzības modeli, savukārt, ja vajag atspēlēties, atkal tiek uzspiests uz pareizajām notīm. Ir izveidojusies nepieciešamā mijiedarbība starp treneriem un spēlētājiem. Varbūt kaut kas līdzīgs bija Šuplera laikā, bet tagad tas ir īpaši izteikti, ka nav vairs katrs par sevi. Vienotam kolektīvam sporta spēlēs ir milzīga nozīme, un šis ir uzskatāms piemērs.
Jānis Barkāns
Rīgas Dinamo fanu kluba vadītājs
Komandas sniegums ir loģisks iznākums, jo jau pagājušās sezonas beigās Nadežda kausa izcīņā bija redzams, ka šosezon būs labāk. Galvenais nopelns ir trenerim Artim Ābolam. Pavasarī mums ar viņu bija gara saruna. Jau tad es sapratu, ka viņš ir lietaskoks. Artis ļoti pārliecinoši izklāstīja savu hokeja fiozofiju, ka pa druskai ir paņēmis kaut ko no Šuplera, Pekas (Rautakallio) un ka arī viņam pašam ir savs redzējums, kā viss būtu jādara. Viņš kā vienaudzis labi zina, ko no kura var prasīt. Piemēram, Ņiživijs labi nospēlē vienu maču, bet tad viņam atkal tiek dota iespēja atvilkt elpu. Normunds (Sējējs) iespēju robežās ir veicis labu sastāva komplektāciju, bet Ozoliņš, protams, ir labākais kapteinis.