Piektdien Eiropas Komisija (EK) rīkoja ārkārtas sēdi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu augļu un dārzeņu audzētājiem. Tieši šī nozare no sankcijām jau tagad cieš visvairāk, jo ir ražas pilnbrieds un sākas tās novākšanas sezona. EK sola kompensācijas. Par skaitļiem pagaidām vēl netiek runāts, no katras dalībvalsts tiek gaidīts detalizēts sankciju ietekmes apkopojums. Zināms, ka jau tagad lielai daļai ES dalībvalstu dārzeņu un augļu cenas kritušās pat par 50%. Patlaban veikalu plauktos to redzēt vēl nevar, jo ražotāji vēl veic pēdējās piegādes, balstoties uz iepriekš noslēgtiem līgumiem. Piektdien EK ārkārtas sēdē Baltijas valstis pārstāvēja biedrības Zemnieku saeima pārstāve, kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. Viņa Dienai atklāj, ka dalībvalstis visvairāk uztraucis jautājums, kā nosargāt vietējo tirgu. Apjukums valdījis, arī runājot par iespējām atrast jaunus noieta tirgus.
«Visas valstis, kas bija ieradušās uz sanāksmi, viennozīmīgi norādīja, ka tirgus ir apstājies. Stipri jūtama ir arī Polijas ietekme. Tā ar savām zemajām cenām ir paspējusi ne tikai paiet malā no Krievijas, bet maksimāli ar savu preci piepildīt Eiropas tirgu. Cenu kritums pārējās valstīs ir līdz 50%. Šobrīd neviens īsti nesaprot, uz kuru pusi vispār skatīties. Tiklīdz tirgus ir ciet un neiet krava pēc kravas uz Krieviju, kā tas bija līdz šim, faktiski visa ražošana ir apstājusies,» situāciju nozarē apraksta E. Strazdiņa. Viņa piebilst, ka EK solījusi kompensācijas, jo krīzes fondā nauda esot.
Kā norāda E. Strazdiņa, vissāpīgāk sankcijas jau tagad skar tos Latvijas zemniekus, kas audzē tomātus, sīpolus, kāpostus un burkānus. Eiropā lielāko satricinājumu piedzīvo Grieķija, Spānija, Itālija un Portugāle. Tie ir Eiropas lielākie svaigo augļu eksportētāji uz Krieviju. Turklāt tieši pašlaik ir pilnbrieda laiks nektarīniem, persikiem un aprikozēm.
Nākamā nozares tikšanās plānota trešdien, tad valstīm jāsagatavo konkrēti aprēķini. Tikmēr pie Krievijas robežas veidojas dārzeņu un augļu kravas auto sastrēgumi. Piektdien pienāca ziņas, ka šoferi nezina, ko iesākt ar kravu. Dienā, kad Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja par sankciju ieviešanu, daudzi Eiropas pārvadātāji ar kravām jau atradās ceļā uz Krieviju. Eiropas līmenī tiek apspriests, kur likt pārtikas atkritumus, kas būs palikuši, zūdot tik plašam eksporta tirgum. Kā viena no iespējām tiek piesaukta humānās palīdzības kravu organizēšana Āfrikai. Arī Latvijas audzētāji tam būtu gatavi, tikai ar nosacījumu, ka par to vismaz daļēji tiek maksātas kompensācijas.
Situācija ir neskaidra arī citās nozarēs. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norāda, ka sankciju dēļ veidosies piena pārprodukcija un piena iepirkuma cena strauji kritīsies. Pēdējās dienās piena cenas ir samazinājušās līdz 2009. gada līmenim. Līdzīgi kā zivju ražotājiem, arī piensaimniekiem neveiksmē paspīdējusi veiksme. Līdzās tam, ka embargo preču sarakstā nebija atrodams šprotu kods, neatļauto piena produktu sarakstā nav fiksēti saldējuma kodi. Kā atklāj ministrs, šis apstāklis no milzu problēmām paglābj divus lielus uzņēmumus.
Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas eksportētājiem uz Krieviju ir uzņēmums Food Union, kas apvieno divus piena uzņēmumus - Rīgas Piena kombinātu un Valmieras pienu. Pēc sankciju izsludināšanas Rīgas Piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņevičs Dienai pauda apjukumu: «Šobrīd situācija ir neskaidra un attīstās ļoti strauji, tas neapšaubāmi rada bažas un neskaidrību par nākotni. Patlaban mēs apzinām situāciju un uzmanīgi sekojam līdzi Krievijas valdības un atbildīgo iestāžu paziņojumiem, lai tiktu skaidrībā par reālajām sekām un iespējamo turpmāko rīcību. Lai gan mūsu pašreizējā eksporta tirgu ģeogrāfija ir gana plaša, neapšaubāmi Krievijas tirgus ir svarīgs Food Union eksporta tirgus.»
Kā norāda Ekonomikas ministrijā, pērn sankcijām pakļautie produkti no Latvijas uz Krieviju tika eksportēti teju 53 miljonu eiro apmērā. Par atbalstu visvairāk cietušajiem uzņēmumiem, visticamāk, valdība lems rīt.