Šonedēļ Ministru kabineta komiteja iepazinās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajiem grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos. Līdz šim nebija noteikta kārtība, kādā tas notiek, bet pirmajos četros gados pēc reformas neviens novads arī nav izteicis vēlēšanos apvienoties. Savukārt par Rojas pašvaldības sadalīšanu Rojas un Mērsraga novados Saeima pieņēma atsevišķu likumu. Valdībai līdz gada beigām jākonkretizē vēlamās izmaiņas Latvijas kartē, kādās robežās varētu izveidot lielākus novadus. Pašlaik Latvijā ir 119 pašvaldību. Novadi ir teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā ļoti atšķirīgi, piemēram, Rēzeknes novadā apvienojās 25 pagasti, bet Alsungas un Baltinavas novadi turpina dzīvot ar ierobežotām attīstības iespējām nelielā teritorijā.
Naudu dos, ja sarunāsies
Nākamajā ES fondu plānošanas periodā priekšroka būs reģionālās attīstības centriem, kas ir modelī deviņi plus 21. Tās ir deviņas lielās pilsētas, bijušie rajonu centri, kā arī Sigulda, Līvāni un Smiltene. Taču reģionālajiem centriem savā attīstības stratēģijā būs jāatspoguļo ieguldījumi apkārtējo novadu teritorijās, lai veicinātu ekonomisko izrāvienu, kas ir NAP vadmotīvs. «Ar varu mēs negatavojamies uzspiest reformu, bet ar šo stimulu mudināsim pašvaldības savā starpā sarunāties. Tas ir neslēptais piedāvājums, kā veidot lielus novadus,» sacīja VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs. Viņš uzskata, ka lielās pilsētas nevar plānot savu attīstību, ignorējot novadus. Centram adresētajām investīcijām ir jānonāk arī lauku pašvaldībā, no kuras cilvēki brauc uz pilsētu strādāt, pēc pakalpojumiem, mācīties.
Ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka, piemēram, Rēzeknei un Daugavpilij ir dotas ne tikai tiesības, bet arī pienākums parūpēties par apkārtējo teritoriju - Daugavpils un Rēzeknes novadiem, kuriem nav sava attīstības centra. Liepājas situācija arī nav vienkārša, jo bijušajā rajonā ir vairāki nelieli novadi. Ar pilsētu ciešāk saistīta Grobiņa un Nīca. Rēzeknes novada domes priekšsēdis Monvīds Švarcs sacīja, ka jau tagad novads sadarbojas ar Rēzeknes pilsētu un šeit viņš problēmas nesaskata. Tās var rasties vēlēšanu sistēmas dēļ, kad, izveidojot lielus novadus, to domēs virsroku iegūs pilsētas deputāti. Viņi tad noteiks prioritātes, kas vairs nebūs lauku iedzīvotāju interesēs.
Ja pašvaldības nevēlēsies runāt cita ar citu un nespēs ar kaimiņiem sadarboties, tās riskē zaudēt iespēju pretendēt uz ES fondu naudu. Uz vaicāto, kas notiks ar bagātajiem Pierīgas pagastiem, kuri arī nav izredzēto attīstības centru vidū, A. Antonovs atbildēja, norādot, ka viņiem būs jārunā ar Rīgu. Nākamā perioda ES fondu naudu ir plānots ieguldīt ekonomiskās attīstības veicināšanā. Nevēloties saukt nevienu pašvaldību vārdā, A. Antonovs minēja, ka ir teritorijas, kas sevi vairāk pozicionē kā dzīvošanai ērtu vidi, kuras iedzīvotāju liela daļa brauc strādāt citur un kas necenšas piesaistīt investorus un veidot ražotnes.
Bez ceļiem neapvienosies
Arī Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs (Vienotība) uzsvēra, ka Cēsis ir dzīvošanai piemērota vide. Cēsu novadā iekļāvās tikai Vaives pagasts, bet pārējie rajona pagasti sadalījās septiņos novados, līdzīgi kā Liepājas rajonā. Savukārt Gulbenes novadu reforma vairs neskars, jo tas izveidojās bijušā rajona robežās. «Tas bija iespējams tur, kur pilsētas domes priekšsēdis bija arī rajona padomes vadītājs,» uzskata J. Rozenbergs, kurš pašvaldību vada tikai kopš jūlija. Viņš ir ieinteresēts sadarboties ar apkārtējiem novadiem, bet tam esot jābūt abpusējam procesam. Kultūras un sporta jomā šāda sadarbība jau pastāvot.
Ar Cēsu novadu robežojas Amatas novads, kurš ir tik plašā teritorijā, ka novada priekšsēde Elita Eglīte (ZZS) lielāko daļu laika pavada automašīnā. Sazvanīta atceļā no Zaubes, kas ir aptuveni 50 kilometru no novada centra, viņa sacīja: «Mēs negribam pievienoties Cēsīm, bet tur ir vainojami ceļi, nevis Jānis Rozenbergs, ar kuru var sarunāties.» Asfaltētu ceļu šajā pusē nav, un satiksmes autobusi iet reti, tāpēc iedzīvotāji neko negrib dzirdēt par apvienošanos, jo valdība nav izpildījusi solīto - nav nodrošinājusi ērtu nokļūšanu novada centrā.
Savukārt Aizputes novadā līdz visām piecām pagastu pārvaldēm ir aptuveni 15 kilometru un iespēja aizbraukt pa asfaltētu ceļu, bet Liepāja ir 50 kilometru attālumā, un tāpēc Aizputes novada priekšsēdis Aivars Šilis (ZZS) neredz iespējas tuvināties pilsētai. Viņš esošo novadu uzskata par optimālo, lai varētu pārvaldīt teritoriju. Tas tiesa, ka investori nenāk, bet prieks, ka pašvaldībā no Liepājas ir atgriezies uzņēmums Aizputes ceļinieks, kas dod darba vietas. Liepājas domes priekšsēža vietnieks Gunārs Ansiņš arī atturīgi vērtē sadarbības iespējas ar Aizputi, pieļaujot, ka kopīgi projekti Liepājai varētu būt ar Grobiņas un Nīcas novadu. Piemēram, varētu ierīkot veloceliņu līdzās Liepājas un Klaipēdas šosejai, kura tiek rekonstruēta. Tajā pašā laikā energoefektivitātes programmas Liepāja nevar īstenot kopā ar novadiem atšķirīgo elektrotīklu dēļ. G. Ansiņš uzsvēra, ka vispirms ir jāsagaida Eiropas Komisijas rekomendācijas nākamajam ES fondu plānošanas periodam un valdības noteiktie kritēriji - ja to vidū būs prasība pašvaldībām sadarboties, Liepājas dome to respektēšot.