Vēlēšanu pirmajai kārtai ir kvalificējušies deviņi kandidāti, tomēr sabiedriskās domas aptaujas rāda un politikas analītiķi paredz, ka galvenā cīņa par uzvaru notiks starp diviem bijušajiem Čehijas premjerministriem - sociāldemokrātu Milošu Zemanu un ekskomunistu Janu Fišeru.
Prezidenta vēlēšanas notiks laikā, kad Čehijas ekonomika piedzīvo grūtus brīžus un sabiedrībā valda plaša neapmierinātība ar konservatīvā premjera Petra Nečasa valdības veiktajiem taupības pasākumiem.
Daudz kritizēta izmaiņa
Kopš Čehoslovākijas sadalīšanās 1993. gadā Čehijā notikušas četras prezidenta vēlēšanas, kurās valsts prezidentu ievēlēja parlaments. Skaļa neapmierinātība ar šādu prezidenta izvēles kārtību sekoja pēc 2008. gadā notikušā balsojuma, kad uz otro termiņu tika ievēlēts eiroskeptiskais V. Klauss.
Netiešā vēlēšanu procesa kritiķi izteica pārmetumus, ka V. Klausa ievēlēšana nav notikusi pietiekami caurredzami un esot radies iespaids, ka vairāki politiskie spēki ilgstošās aizkulišu sarunās izlēmuši vēlēšanu iznākumu.
Pēc 2010. gada parlamenta vēlēšanām tika izveidota centriski labējā koalīcija, kuras priekšgalā stājās konservatīvais politiķis Petrs Nečass. Jaunā valdība nāca klajā ar ierosinājumu mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, un 2011. gada decembrī Čehijas parlamenta apakšpalāta apstiprināja konstitucionālos labojumus, kas ļauj prezidentu izvēlēties tautai tiešās vēlēšanās. Augšpalāta labojumus apstiprināja pagājušā gada februārī, raksta BBC.
Pret tautas vēlētu prezidentu iestājās ne tikai kreiso spēku opozīcija, bet arī P. Nečasa pārstāvētās Pilsoņu tiesību partijas biedrs V. Klauss, kurš to nodēvēja par nāvējošu kļūdu, jo valsts neesot gatava šādām pārmaiņām. Viņš apgalvoja, ka tieši ievēlētam prezidentam tiktu sniegts plašāks varas mandāts, bet tas varētu iedragāt Čehijas parlamentāro pārvaldes sistēmu.
Arī Konstitucionālās tiesas vadība ir kritizējusi prezidenta vēlēšanu sistēmas maiņu, jo konstitucionālie grozījumi esot nekvalitatīvi izstrādāti un tādā gadījumā vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana var novest pie nebeidzamiem tiesiskiem strīdiem.
Ebreju lepnums
Lai nu kā - čehu vēlētājiem būs iespēja pirmo reizi pašiem ievēlēt prezidentu, kuru viņi izvēlēsies no deviņiem kandidātiem. Lielākā daļa no viņiem ir pieredzējuši politiķi, bet tiešā un pārnestā nozīmē kolorītākais pretendents ir mākslinieks Vladimirs Francs, kura ķermeni, kā arī seju un galvu rotā tetovējumi. Viņa iekļūšanu kandidātu vidū eksperti skaidro ar sabiedrības apnikumu pret valdošajiem politiķiem, bet Čehijā 20 gadus dzīvojusī latviete Maija Kadlecova Dienai sacīja, ka tā izpaužas čehu nacionālā humora izjūta.
Šonedēļ publiskotie aptauju rezultāti liecina, ka vēlēšanu pirmajā kārtā galvenā cīņa būs starp sociāldemokrātiskās partijas SPOZ kandidātu M. Zemanu un neatkarīgo pretendentu J. Fišeru. Par M. Zemanu ir gatavi balsot 23 līdz 25%, bet par J. Fišeru - 16 līdz 20% vēlētāju, vēsta AFP. Tas nozīmē, ka neviens no kandidātiem vēlēšanu pirmajā kārtā negūs pārliecinošu uzvaru, tādēļ janvāra beigās vajadzēs rīkot otro kārtu.
Analītiķi domā, ka vēlēšanu otrajā raundā uzvarēs M. Zemans. «Viņam bija daudz labāka priekšvēlēšanu kampaņa, un viņš bija krietni pārliecinošāks kandidātu debatēs,» raksta laikraksta Mlada fronta Dnes komentētājs Martins Komareks. «M. Zemans spēja skaidri pozicionēties kā kreiso un centriski kreiso vēlētāju kandidāts.» Viens no M. Zemana priekšvēlēšanu saukļiem gan daudzināja, ka viņš vēlas būt par «visas tautas prezidentu».
Arī J. Fišers, kurš daudzkārt publiski ir atvainojies par savu komunistisko pagātni (arī M. Zemans savulaik bija Čehoslovākijas Komunistiskās partijas biedrs), ir centies piesaistīt dažādu politisko ideoloģiju atbalstītājus. Viņa vadmotīvs ir cīņa pret korupciju. «J. Fišers vēlas būt visu čehu kandidāts, bet ne visi viņam uzticas,» raksta M. Komareks.
Lielu uzmanību Čehijas prezidenta vēlēšanām pievērš Izraēlā. Iemesls ir J. Fišera izcelsme - viņš ir ebrejs. Tādēļ Izraēlas laikraksti ne bez lepnuma šonedēļ rakstīja, ka J. Fišers var kļūt par pirmo ebreju - Eiropas Savienības (ES) valsts prezidentu.
Daudzuprāt, čehu vēlētāju nosliekšanās par labu kreisi domājošiem politiķiem ir saistīta ar nepatiku pret centriski labējo valdību, kura pēdējos gados ir veikusi tēriņu samazināšanu un nodokļu palielināšanu. Pagaidām tas nav devis cerēto, jo Čehija kopā ar Slovēniju ir vienīgās ES dalībvalstis, kuru ekonomika atrodas recesijā.