Ja katrs tūrists vēlēsies atvest mājās gliemežvāku un kādu koraļļu gabalu, pēc kāda laika no tiem vairs nekas nebūs atlicis, ņemot vērā milzīgo ceļotāju skaitu. Ir pierādīts, ka suvenīru gatavošana no kobrām, tīklotajiem pitoniem, cietajiem akmens koraļļiem apdraud šo sugu pastāvēšanu, Dienai pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktore Ilona Vilne. Tas ir arī ziloņu, tīģeru un degunradžu malumedniecības cēlonis. Lai tā nenotiktu, pasaulē tirdzniecību ar apdraudētiem dzīvniekiem, augiem, to sastāvdaļām regulē Vašingtonas konvencija, ko saīsinājumā dēvē par CITES. Visbiežāk no ārzemēm tūristi nelegāli mēģina valstī ievest čūskas pudelē, medikamentus, kas gatavoti no aizsargājamiem dzīvniekiem, augiem, to sastāvdaļām, kā arī koraļļu gabaliņus, piebilda I. Vilne. Jārēķinās, ka uz robežas šos priekšmetus, kas gatavoti no konvencijā minēto sugu pārstāvjiem, konfiscē, ja vien to legālo izcelsmi neapliecina dokumenti - CITES uzraudzības iestādes izsniegta atļauja šī suvenīra pārvietošanai. Ir jāsaņem atļauja arī to ievešanai. Citādi var nākties par to samaksāt - minimālais sods fiziskām personām ir 50 latu, juridiskām - 100 latu.
Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2013. gadā atklāti jau septiņi šādi gadījumi, konfiscēti 33 CITES īpatņi un piemērota 350 latu soda nauda. Saskaņā ar DAP informāciju ir mēģināts ievest sešas čūskas pudelē no Taizemes, četrus medikamentus, kas gatavoti no pitona, - no Turcijas, 18 koraļļu fragmentus, 23 lūšu ādas, galvas izbāžņus no Krievijas, kā arī vienu krokodila izbāzni no Malaizijas. Pērn bijuši 18 gadījumi, 21 objekts konfiscēts, par to samaksātās soda naudas apmērs - 650 latu. Dažkārt cilvēki mēģina ievest šāda veida izstrādājumus lielākā apjomā - 2009. gadā tika atklāti un konfiscēti 5260 kosmētikas līdzekļu eksemplāri, kas satur lāču taukus, žulti un medicīnas dēļu ekstraktu. Valsts ieņēmumu dienesta Dienai sniegtā informācija tomēr liecina, ka šo gadījumu skaits pakāpeniski samazinās.
Arī tūrisma nozares pārstāvji uzskata, ka iedzīvotāji kļūst izglītotāki un retāk mēģina neapdomīgi iegādāties suvenīrus, ar kuru ievešanu pēc tam var būt problēmas un kuri varētu veicināt apdraudētu dzīvnieku un augu sugu iznīcināšanu. Par to ir pārliecināta Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas izpilddirektore Astrīda Trupovniece, kā arī Jēkaba aģentūras valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Viņi abi apliecina, ka tūroperatori veic arī izglītojošo darbu šajā jomā. U. Alksnis atminas, ka bijis kāds gadījums aptuveni pirms sešiem gadiem, kad lidostā tūristes somās atrastas pludmalē salasītu koraļļu atlūzas un par to sastādīts administratīvais protokols. Taču varot arī gadīties, ka cilvēks iegādājas čūskas vai krokodila ādas maciņu, jo tirgotājs apgalvo, ka ir atļauts to izvest, savukārt pēc tam izrādās, ka ievest to Latvijā bez attiecīgiem CITES dokumentiem nedrīkst.
Nelegāla tirdzniecība ar apdraudētiem augiem un dzīvniekiem notiek arī pašu valstī, piemēram, parasti ap Jāņiem tirgos DAP darbinieki konstatē, ka tiek pārdotas naktsvijoles un citas aizsargājamas augu sugas. Pēdējā laikā regulāri atklāj nelegālus dzīvu dzīvnieku tirdzniecības gadījumus interneta vidē, šogad konfiscētas trīs čūskas un viens Grieķijas bruņurupucis, kas nogādāti Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Pagājušajā gadā DAP darbinieki atrada 225 medikamentus, kuru izgatavošanā bija izmantotas medicīniskās dēles. Tirgotājs nebija izņēmis atļauju.