Pēc tam, kad domājamās daļas ēkā gadu garumā vairākkārtīgi tika pārdotas un pirktas, tās vairs nesakrīt ar reālo īpašniekiem piederošo platību. Piemēram, Rīgas domnieks Olafs Pulks (JL) šeit mīt plašā piecistabu dzīvoklī, taču ir tikai 4/100 mājas domājamo daļu īpašnieks. Viņa kaimiņam Uldim Stundam pieder divistabu dzīvoklis un 1/13 mājas domājamā daļa, kas nozīmē - nodoklī viņam būs jāsamaksā prāvāka summa. Amatpersonas atzīst: ieviešot mājokļa nodokli, tieši dzīvokļos nesadalīti Rīgas centra nami var sagādāt lielākās problēmas.
Pārdod divreiz
«Es centrā zinu vismaz 10 namus ar līdzīgām problēmām,» saka vēl viens dzīvokļa īpašnieks mājā Ģertrūdes ielā 30 advokāts Egils Radziņš. Izskaidrojumu šim misēklim viņš redz denacionalizācijas procesā, kad īpašumus atguvušie saimnieki steidzās tos pārdot pēc iespējas ātrāk, netērējot laiku ēku sadalīšanai dzīvokļos. «Arī 40.gados daudzas ēkas bija ieķīlātas bankā. Un te pēkšņi mantiniekiem atdot šo īpašumu, kas jau ir brīvs no jebkādiem parādiem. Protams, viņi gribēja to uzreiz pārdot,» atminas E.Radziņš.
Kā liecina zemesgrāmatas dati, kopš 1995.gada ar nama domājamām daļām veikti vairāki desmiti darījumu. Sarēķinot visas šajos gados pirktās un pārdotās mājas daļas, sanāk, ka māja ir pārdota divreiz, secinājusi Rudīte Ramate, kura šajā lietā pārstāv Ulda Saknes intereses.
Garajā zemesgrāmatas izrakstā par darījumu vēsturi ar mājas domājamām daļām pavīd tādi pazīstami cilvēki kā miljonāre Irēna Pulkinena, advokāts Selvis Selga, cita pazīstama advokāta Ulda Cakara sieva Inga, jau minētais Olafs Pulks u.c.
Aizmirsa par pagrabu
Irēna Pulkinena Dienai stāsta, ka namā Ģertrūdes ielā 30 viņai iepriekš piederēja divi dzīvokļi, kurus viņa vēlāk pārdeva, bet tagad viņas īpašumā ir veikala telpas pirmajā stāvā. «Tur no paša sākta gala bija nenormāla putra ar tām daļām, jo 90.gados nevienam nebija pieredzes, kā to visu kārtot,» atzīst uzņēmēja. Viņasprāt, šī «putra» radusies tāpēc, ka sākumā mājas kopējā platībā netika ieskaitīti bēniņi un pagrabs. «Vēl joprojām mokāmies,» saka I.Pulkinena.
Pretēji juristu un nekustamo īpašumu speciālistu teiktajam Valsts zemes dienests (VZD) neatzīst, ka Rīgas centrā varētu būt arī citas mājas ar līdzīgiem «skeletiem skapī». VZD ģenerāldirektores vietniecei Olgai Geitui-Eitvinai nav informācijas arī par konkrēto Ģertrūdes ielas nama gadījumu. Taču, ja kopīpašnieki nav apmierināti ar domājamo daļu sadalījumu, viņi var vērsties ar iesniegumiem VZD. Problēma gan ir tā, ka panākt daļu pārdali var tikai tad, ja tam piekrīt visi īpašnieki, taču, kā atzīst nama iemītnieki, tas nav iespējams, arī tāpēc, ka dažiem tas var draudēt ar daudz lielāku nekustamā īpašuma nodokli nākamgad. Iespējamās atšķirības atkal labi var ilustrēt piemērs par kaimiņiem O. Pulku un U.Stundu: O. Pulks, kurš dzīvo lielā dzīvoklī, pērn nekustamā īpašuma nodoklī samaksāja 112 latus, bet U.Stunda, kurš mīt divreiz mazākā dzīvoklī - 227.
Gaidīs lēmumus
Jau vēstījām, ka pagaidām tiek plānots nodokli par mājokļiem aprēķināt, par pamatu ņemot dzīvojamās platības apmēru. Taču, - kā ar nodokli tiks apliktas tās mājas, kuras nav sadalītas dzīvokļos, bet gan tikai domājamās daļās (kā tas ir lielākajā daļā centra namu), ne VZD, ne Finanšu ministrijai vēl nav skaidrs. Nav atbildes arī uz jautājumu, vai arī mājās, kuras ir sadalītas dzīvokļos, pie dzīvokļu apliekamās platības pieskaitīs arī domājamās daļas par koplietošanas telpām. Šādā gadījumā nodokli būtu iespējams iekasēt arī no tiem, kuriem paša dzīvokļa platība nepārsniedz neapliekamos 50 kvadrātmetrus.