Daugavpils ir daudz nabadzīgāka nekā Jūrmala, tomēr politiskās cīņas ziņā tai stipri līdzīga, atzīst paši iedzīvotāji un deputāti. Tiesa, 2009. gadā varēja likties, ka situācija būs daudz stabilāka - Jūrmalā 5% barjeru pārvarēja 10 partiju, Daugavpilī - tikai četras no 14. Teorētiski varēja izveidot samērā stabilu koalīciju, tomēr praksē viss izrādījās sarežģītāk.
Trīs no vienas ligzdas
Pirms četriem gadiem Daugavpils domē iezīmējās divi līderi - LPP/LC un LSDSP, kam bija pa piecām vietām, trīs deputāti bija Saskaņas centram, bet divi - vietējai partijai Latgales tauta, kuras līderis Grigorijs Ņemcovs kļuva par vicemēru, bet 2010. gadā viņu nošāva pašā pilsētas centrā. Slepkavība joprojām ir miglā tīta, un vietējie politiķi atzīst, ka tā negatīvi ietekmējusi politisko vidi pilsētā. Vairākkārt mainoties domes koalīcijai, ir šķēlušās partijas, vairākas izveidojušās no jauna. Vēlētājiem orientēties jaunajā situācijā ir sarežģīti - piemēram, trīs pašreizējie partiju līderi nāk no bijušā LPP/LC saraksta. Domes pašreizējā priekšsēdētāja Žanna Kulakova pēc LPP/LC likvidācijas izveidoja Attīstības partiju, tad to pameta un ar lielu publicitāti tika uzņemta Reformu partijā. LPP/LC pirms četriem gadiem pārstāvēja arī iepriekšējā sasaukuma domes priekšsēdētāja Rita Strode (Attīstības partija), kura kļuva par 10. Saeimas deputāti, bet tagad ir Daugavpils teātra valdes locekle. Ž. Kulakovas priekšgājējs, kuru ne bez LPP/LC līdera Aināra Šlesera ziņas atcēla no amata, Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) ir 11. Saeimas deputāts no Vienotības, kaut nekad nav bijis tās biedrs. Kas iespējams Saeimā, nav iespējams pilsētā - te Vienotība un Latgales partija iet katra ar savu sarakstu, turklāt, ja J. Lāčplēsi ievēl, nākamajai uz Saeimu būtu jāiet Vienotības līderei Daugavpilī Sarmītei Ķikustei. Viņa Dienai apliecināja, ka uz Saeimu neies ne tad, ja tiks ievēlēta par deputāti Daugavpilī, ne tad, ja netiks, jo vada psihoneiroloģisko slimnīcu un apsolījusi nepamest kolektīvu. «Daugavpilī ir paveikts daudz, bet es spēšu atvērt valdības durvis un paveikt daudz vairāk,» viņa sola priekšvēlēšanu plakātā.
Lai politisko attiecību kamols būtu vēl sapiņķerētāks, jāpiemin, ka Reformu partija ar Žannu Kulakovu uz vēlēšanām dodas vienotā sarakstā ar vēl vienu vietējo politisko spēku - Mūsu partija, kuru vada mēra vietniece Līvija Jankovska. Iepriekšējās vēlēšanās viņa bija kopā ar Rihardu Eigimu LSDSP sarakstā. Zīmīgi, ka domes priekšsēdētājas kabineta priekštelpā ir kaudzīte ar skaistiem, uz krītpapīra drukātiem biļeteniem, kur L. Jankovska fotogrāfijās redzama Ž. Kulakovai blakus, taču tā nav abu dāmu saraksta reklāma, bet domes izdevums par paveikto 2012. gadā. Daudzi bijušie R. Eigima līdzgaitnieki reizē ar viņu pārgājuši uz ZZS. Pats R. Eigims šajās vēlēšanās nekandidē, kaut vēl rudenī uzstājās vietējā televīzijā, nikni kritizējot Ž. Kulakovu. «Es tagad esmu deputāts Saeimā. Mums Daugavpilī ir sava komanda, laba komanda, kas dabūs divas trīs vietas, tas ir pietiekami,» stāsta R. Eigims, kurš pirms četriem gadiem latviski vēl nerunāja. Viņaprāt, L. Jankovska pieļaujot kļūdu, ejot kopā ar Ž. Kulakovu - atsevišķi viņas partija varot gūt lielākus panākumus.
Paveiktais pret nepadarīto
Klausoties, kā pēdējos divos gados paveikto raksturo Ž. Kulakova un ko saka viņas oponenti, liekas, ka runa ir par divām dažādām pilsētām. «Situācija ir katastrofāla», «pašvaldība ir pilnībā zaudējusi pilsētnieku uzticību», «nekad nav bijusi tik liela plaisa starp varu un iedzīvotājiem» - šādas frāzes skanēja piecu partiju pārstāvju diskusijā, kas pieejama internetā. Ž. Kulakova šādam raksturojumam kategoriski nepiekrīt. Viņa atgādina, ka bezdarbs pilsētā ir uz pusi mazāks nekā Latgalē kopumā. «Mēs esam pirmajā vietā no pašvaldībām, par kurām interesējas investori,» stāsta domes priekšsēdētāja. Dome rūpējoties par infrastruktūru, un pirmie īstenojot pilotprojektu - sakārto industriālo zonu, lai piedāvātu sadarbību uzņēmējiem. Uzņēmumu rādītāji esot labāki nekā treknajos gados. Par spīti ES finansējuma atteikumam, Daugavpils joprojām cer uz lidostas attīstību. Daugavpilī šonedēļ notiek arī Latvijas un Baltkrievijas biznesa forums. Ir radīta arī tūristu interese par pilsētu. «Es esmu Latgales patriote, nekur negribu braukt prom un negribu, lai aizbrauktu mans dēls,» stāsta Ž. Kulakova. Tomēr uz jautājumu, vai iedzīvotāji novērtē domes vadības pūles, viņa atzīst, ka cilvēki vēl to nesaprot. «Divi gadi ir par maz. Es varēju paņemt populistisku virzienu, ieguldīt pašvaldības līdzekļus, lai parādītu, ka mums viss ir, bet tas būtu tikai vizuāli. Jābūt ilgtermiņa plānam. Es negribu tikai popularizēt sevi, man te vajag arī dzīvot, jāskatās acīs cilvēkiem,» viņa apgalvo.
Tomēr kādreizējā domes priekšsēdētāja Rita Strode saka, ka liela daļa projektu, kas tiek pabeigti šobrīd, ir vēl viņas laikā, iepriekšējā sasaukumā sākti. «Dome diez vai varēs radīt tik daudz darbvietu, lai nodrošinātu visus iedzīvotājus, un es neticu milzīgai investoru plūsmai uz Daugavpili. Manuprāt, jāizdara viss, lai saglabātu un paplašinātu esošos uzņēmumus, samazinātu nodokļus, ja viņi izveido jaunas darbvietas,» viņa uzsver. «Pilsētas vadītāji uzskata, ka viņi ir kroņa nēsātāji, bet tev mašīnas bagāžniekā ir jābūt gumijas zābakiem,» R. Strode piebilst.
Ar dūri pretī varai
Vizuāli Daugavpils centrs ir visnotaļ sakopts, kaut zāle parkos vēl nav pļauta. Ir sava specifika, kas nav vērojama citās pilsētās, piemēram, Dubrovina parkā netālu no pieminekļa padomju karavīriem, pie kura kopš 9. maija vēl redzami ziedi un vainagi, izlikts arī kāda uzņēmuma finansēts plakāts - liela Georga lente, sarkana neļķe un uzraksts krievu valodā «Mēs atceramies! Mēs lepojamies!». Tieši blakus pilsētas domei virs deviņstāvu mājas, šķiet, kopš padomju laikiem saglabājies uzraksts «Mūsu darbs - Dzimtenei!». Padomju laiku daži atceras ar nostalģiju, citi bilst, ka tas padarījis cilvēkus infantilus un daudzi gaidot, ka viņiem visu dos. Tas paver ceļu populistiskiem solījumiem.
Iebraucot pilsētā, redzams - pret autovadītājiem no plakāta draudīgi slienas dūre, un itin proletāriskā stilā rakstīts: «Varu strādniekiem!» Tā sevi divās valodās piesaka šogad dibinātā partija Daugavpils - mana pilsēta, kas izveidota galvenokārt uz viena uzņēmuma - Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas - bāzes. Partija pilsētā izvietojusi arī afišas, kas liecina, ka tā rīkos igauņu estrādes mākslinieces Annes Veski koncertu. Uz to vēlētāju daļu, kas ir nemierā gan ar valsti, gan pašvaldību, acīmredzami mērķē gan Vladimira Lindermana vadītā partija Par dzimto valodu!, kuras sarakstā būs divi pašreizējie domes deputāti, gan partija Alternative, kuru mēdz saistīt ar Eiroparlamenta deputātu Aleksandru Mirski, jo viņš ir partijas padomē. Daugavpilī saraksta priekšgalā ir uzņēmējs Jevgeņijs Carevs, kuram pieder radiostacija Alise Plus. Pieredzējušie politiķi viņa solījumus krasi samazināt komunālo maksājumu tarifus dēvē par klaji populistiskiem. Politiķi dažādi prognozē situāciju pēc vēlēšanām. Vieni saka, ka Daugavpili gaida liela sadrumstalotība, citi - ka piecu procentu barjeru pārvarēs vienīgi četras piecas partijas.
To, ka nezina, par ko balsos, atzina vairāki pilsētas centrā sastaptie daugavpilieši. Bija dzirdami arī uzskatu spektrā diezgan galēji viedokļi - kāda pensionāre krievu valodā stāstīja, ka uzskata par pazemojošu kādam lūgt pilsonību un, viņasprāt, pašvaldības jāļauj vēlēt arī nepilsoņiem, savukārt jauna meitene, kura pilsētā dzīvo tikai gadu, savos izteikumos bija skarba: «Te valda stagnācija, maz darbvietu. Nav vietējās preses, ko lasīt, nav radio, ko klausīties. Latvietim šeit grūti dzīvot.»
Saskaņas restarts
Pilsētas centrā uz kādas sienas redzami pieci Attīstības partijas deputātu kandidāti, tieši blakus - pieci Saskaņas centra kandidāti, starp kuriem arī Rīgas mērs Nils Ušakovs. Vaicāts, kā tas tā gadījies, viņš īsziņā atbild: «Esmu SC līderis.» Cik nācies dzirdēt, šāda taktika SC ir arī citās pilsētās, līdzīgi kā premjers Valdis Dombrovskis parādās Vienotības reklāmas klipos. Partija, kura ar trim vietām domē pamanījās tikt pie divu vicemēru amatiem, uz jaunajām vēlēšanām nāk ar pilnīgi nomainītu komandu salīdzinoši jaunā Saeimas deputāta Dmitrija Rodionova vadībā. SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs neslēpj, ka uz partijas prestižu pamatīgu ēnu metis šā gada februārī notikušais tā dēvētais siltumtīklu skandāls, kad KNAB aizdomās par kukuļošanu aizturēja Daugavpils mēra vietnieku Vjačeslavu Širjakovu. Toreiz SC vadība norādīja, ka aizturētais nav partijas biedrs, un pieļāva, ka apsūdzības ir safabricētas. Tomēr, kā pārliecinājās Diena, uz iedzīvotājiem skandāls ir atstājis iespaidu. Kāda pensionāre, ko uzrunāju parkā, stāsta, ka SC vairs neuzticas: «Es tieši par viņiem balsoju, Širjakovam vēl plusiņu pievilku. Tagad esmu vīlusies. Ušakovam gan es uzticos, bet uz plakāta viņu likt nevajadzēja.» Partija Daugavpilī pieņēmusi visai skarbu lēmumu - pilnībā nomainīt komandu, un vēlēšanās nestartēs arī domes priekšsēdētājas 1. vietnieks Vitālijs Azarevičs, kuram turklāt esot veselības problēmas. Savukārt D. Rodionovs, pēc J. Urbanoviča teiktā, divas reizes ieguvis daugavpiliešu uzticību, ievēlēts 10. un 11. Saeimā un šo iespēju izmantojis, mācoties latviešu valodu un politiķa arodu. Pārnācējus no citām partijām SC pretī neņemot, jo varot atļauties būt izvēlīgi.