Cietuma slimnīcā simulantus vairs neturot

Latvijā pašlaik reģistrēti aptuveni 40 000 pacientu ar psihiskiem traucējumiem, tomēr tikai neliela viņu daļa ir nepieskaitāmi.

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi (MRPL) nepieskaitāmiem cilvēkiem ir beztermiņa. Vismaz reizi gadā ārstiem jāvērtē, vai personas stāvoklis nav pasliktinājies vai uzlabojies tik ļoti, lai būtu nepieciešams cits MRPL. Ja ārsti lemj par labu pārmaiņām, viņi vēršas tiesā.

Sākot MRPL noteikšanas procesu, drošības līdzeklis, piemēram, apcietinājums, jāatceļ. Ja personas brīvība rada draudus sabiedrībai, uz iztiesāšanas laiku persona var tikt ievietota psihiatriskajā slimnīcā. Parasti šim mērķim izmanto Olaines cietuma slimnīcu.

Cietuma slimnīcas psihiatrisko pacientu skaits kopš tās pārvietošanas no Rīgas Centrālcietuma uz Olaini samazinājies no vairākiem simtiem gadā aptuveni uz 100. Konsolidējot valsts budžetu, cietuma slimnīcas psihoneiroloģiskās nodaļas oficiālais gultu skaits samazināts no 60 uz 30. Par spīti tam, pašlaik tur ārstējas vairāk nekā 40 pacientu.

Ja cilvēks jau ir notiesāts un cietumā saslimst ar psihisku kaiti, jāsūta iesniegums specializētajai daudznozaru prokuratūrai, tam pievienojot ārstu viedokli, ka cilvēks vairs nevar izciest sodu. Tad prokuratūra nozīmē ekspertīzi.

Tālāk tiesa nosaka, vai personu atbrīvot un vai piespriest tai kādu no MRPL. «Man atmiņā ir viens gadījums, kad kāds pacients, atrodoties mūža ieslodzījumā, pārcieta smadzeņu insultu, pēc kura viņš bija daļēji paralizēts un nezināja, kur atrodas, kā sauc un cik vecs ir. Tad notika visi šie soļi līdz MRPL, un sākumā viņam drošības pēc piesprieda uzturēšanos nodaļā ar apsardzi, kaut gan paralizēts cilvēks īpaši bīstams jau nav,» atceras tiesu psihiatre Anita Apsīte