Ar ko ikdienā nodarbojas Pasaules Dabas fonds Latvijā?
PDF ir nevalstiska organizācija, kuras misija ir veidot nākotni, kur cilvēks un daba dzīvo harmonijā, līdz ar to mūsu ikdiena ir saistīta ar vides un dabas aizsardzības jautājumiem. Tie ietver gan sektoru politikas un likumdošanas jautājumus, gan izglītības projektus un vides apziņas veidošanu sabiedrībā kopumā. Tāpat mēs nodarbojamies ar dažādiem demonstrējumu pasākumiem, jo esam pārliecināti, ka nevaram tikai sniegt priekšlikumus un nerādīt praktiskus piemērus dabā. Mums arī ir nosacījumi jeb pamatvērtības organizācijas darbā, kuras īsi var apzīmēt ar atslēgas vārdiem - neatkarība, apolitiskums, dialogs, partnerattiecības, jaunākās zinātniskās atziņas. Darbojamies četrās lielās programmās - mežu, ūdeņu, lauku attīstības un vides aizsardzības, kurās noteikti mērķi, uzdevumi un darbības prioritātes. Savā darbībā cenšamies piesaistīt finanšu līdzekļus un īstenot dažāda mēroga projektus. Programmu aktualitātes mainās, tomēr šobrīd aktuālākie jautājumi ir saistīti ar mežu un Baltijas jūras aizsardzību, dažādām vides aizsardzības iniciatīvām, kā arī aktīvi turpinām lielo zālēdāju, kas kādreiz Latvijā ir mitinājušies, atgriešanu dabā - tie ir savvaļas zirgi, savvaļas tauri un sumbri. Šie dzīvnieki ir kā liels vēsturisks parāds mūsu dabai, jo tiem ir liela nozīme dabiskas Latvijas ainavas veidošanā.
Kā jūs vērtējat, kādas ir vidusmēra Latvijas iedzīvotāja zināšanas un ikdienas paradumi vides aizsardzības jomā?
Individuālā līmenī cilvēki Latvijā ir ļoti atsaucīgi, pakāpeniski kļūst videi draudzīgāki un izglītotāki vides jautājumos. Es jau vairāk nekā 15 gadu strādāju PDF un varu teikt, ka sabiedrības izpratnes līmenis par vides aizsardzību ir mainījies. Taču cilvēki, vērtējot dabas jautājumus, bieži vien raugās emocionāli, nevis pragmatiski. Liela daļa sabiedrības ir sociāli aktīva, piedaloties, piemēram, tādās vides kampaņās kā Zemes stunda vai Lielā talka. Šāda rīcība ir apsveicama, tomēr jāsaprot, ka reālā atbildība sākas vienu stundu vai minūti pēc šīs talkas vai akcijas beigām. Šeit katram ir jāatbild uz jautājumiem: ko es varu darīt citādāk, lai uzlabotu vidi sev apkārt, kāda ir mana atbildība pret vidi patiesībā. Ir daudz cilvēku, kas saka: «Es esmu dabas draugs, jo brīvdienās eju pastaigāties pa mežu vai dodos sēņot, laivoju, es mīlu dzīvniekus. Bet tā joprojām ir labuma gūšana, neko vēl nepasakot par patieso attieksmi. PDF ir izveidojis arī oglekļa dioksīda kalkulatoru, pēc kura ikviens cilvēks var noteikt, cik tad galu galā viņš dzīvo videi draudzīgi. Raugoties uz Latviju kopumā, emisijas rādītāji ir divas reizes lielāki, nekā tiem vajadzētu būt. Lielus emisiju rādītājus rada mūsu patēriņš, ikdienas paradumi - pārtikas, transporta izvēles, mājokļa iekārtošana. Grēkojam arī ar ikgadējo lidojumu skaitu.
Kāds tad šajā gadījumā būtu risinājums - neceļot?
Ir tāds joks - zaļākais tūrists ir tas, kas paliek mājās. Kaut kādā apjomā ceļot vajag. Vienkārši uzstādījums būtu ikdienā pie tā daudz vairāk piedomāt gan individuālā, gan sabiedrības līmenī kopumā. Mēs birojā rūpīgi izvērtējam komandējumu apjomu un cenšamies ļoti mazināt lidojumu skaitu. Savukārt, ja mēs braucam komandējumos, mums ir jāizrēķina un jāsamaksā oglekļa dioksīda nodoklis. Iekšzemes braucienos cenšamies maksimāli efektīvāk plānot pārvietošanos. Bet ieteikums sākt ar pašiem vienkāršākajiem padomiem - ja pārvietojamies, tad varam izvēlēties to darīt ar sabiedrisko transportu, nevis privāto auto, ja tomēr dodamies ar mašīnu, tad varam braukt nevis katrs ar savu auto, bet kooperēties un braukt kopā.
Kā ir mainījušies jūsu ikdienas paradumi?
Man pašam pārvietošanās sastāda vislielāko emisijas daudzumu manā CO2 nospiedumā. Cenšos samazināt lidojumu skaitu un pārvietošanos ar auto. Savā ikdienas dzīvē 15 gadu laikā esmu ļoti mainījis paradumus - gan veikalā iepērkoties, gan atkritumu šķirošanā, gan elektrības un ūdens patēriņā. Nedēļas nogalēs, braucot ārpus pilsētas, nebraucam katrs ar savu automašīnu, bet kooperējamies ar draugiem un braucam kopā.
Kāda ir vides attīstība, raugoties nākotnes perspektīvā?
Ir dažādi līmeņi. Vienkāršākais jautājumu kopums ir saistīts ar vides problēmām, kas šodien tieši skar cilvēku ērtības. Šīs problēmas mēs cenšamies risināt strauji. Sarežģītāk ir ar ilgtermiņa jautājumiem, kad šodienas rīcība radīs ļoti nopietnas sekas pēc 10, 20, 50 gadiem mums vai mūsu bērniem. Vēl cits līmenis ir bioloģiskā daudzveidības saglabāšana kopumā, ne tikai viens Homo sapiens jautājums. Šis jautājums ir ļoti sarežģīts, jo ne vienmēr varam nomodelēt un izprast ietekmes un kopsakarības. Liela nozīme ir un būs lēmumu pieņēmēju izpratnē un rīcībā valsts institūcijās un biznesa sektorā, tāpat arī sabiedrības pieprasījumā. Nākotne būs sarežģīta, arī Latvijā.