Cenu atšķirības
Lai piesaistītu pasažierus tieši vilcieniem, ieplānota vērienīga dīzeļvilcienu modernizācija, par ko Diena jau vēstīja. Augstāks komforta līmenis, kas pēc modernizēšanas tiek solīts a/s Pasažieru vilciens (PV) dīzeļvilcienos, varētu veicināt pasažieru skaita pieaugumu. PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis uzsver, ka uzņēmuma pienākums esot nodrošināt ne vien precīzu vilcienu kursēšanu, bet arī mūsdienīgu servisu, jo «pasažieri to novērtē».
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs Dienai atzina, ka šādā situācijā ļoti reāla kļūst pasažieru «pārsēšanās no autobusa vilcienā», jo, «ja vilcienos tiks sasniegts tāds komforta līmenis kā autobusos, daļa pasažieru varētu pāriet no autobusiem uz vilcieniem».
P. Salkazanovs arī norāda, ka pasažieru izvēli braukt nevis ar autobusu, bet ar vilcienu varētu veicināt arī biļešu cenu starpība - vienā un tajā pašā maršrutā maksa par braucienu vilcienā ir zemāka nekā autobusā. «PV noteikti būs mazāka biļešu cena. Tā ir valsts politika - kā prioritāti izvirzīt dzelzceļa pārvadājumus. Samazinoties pasažieru skaitam autobusos, protams, var sekot autobusu reisu skaita samazināšana, bet pasažieris ir galvenais un šajā situācijā būtu ieguvējs, jo varēs baudīt augstāku servisu,» atzīst P. Salkazanovs.
Par cenu atšķirību pārliecinājās arī Diena - piemēram, vilciena biļete maršrutā Rīga-Tukums maksā 2,65 eiro, autobusa - 3,15 eiro. Savukārt no Rīgas uz Valmieru ar vilcienu var aizbraukt par 4,2 eiro, bet, ar autobusu braucot, jāšķiras no 4,75 eiro. Jāizvērtē gan arī tas, kur attiecīgajā galamērķī atrodas dzelzceļa stacija un autoosta - vai nepieciešams izmantot arī pilsētas sabiedrisko transportu, tādējādi vēl piemaksājot.
13 miljoni no ES
Par 19 dīzeļvilciena vagonu modernizāciju PV parakstījis līgumu ar vietējo uzņēmumu apvienību, kurā ietilpst a/s VRC Zasulauks, a/s Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR). Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija liecina, ka tas arī bijis vienīgais konkursā saņemtais piedāvājums. Vairākkārt sūdzību par konkursu iesniedza Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, bet IUB, izskatot sūdzību, tomēr atļāva PV slēgt līgumu.
A. Birkmanis Latvijas uzņēmumu spēku apvienošanos vērtē atzinīgi: «Apsveicams ir fakts, ka vairāki Latvijas uzņēmumi spēj apvienoties, lai kopējiem spēkiem veiktu sarežģītāku pasūtījumu realizāciju, tādējādi arī nodrošinot pašmāju speciālistiem darba vietas.»
Kopējā līguma summa ir 21 979 348 eiro, no kuriem 13 001 491 eiro ir ES līdzfinansējums. Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums De facto ziņoja, ka noslēgtā līguma cena par diviem miljoniem pārsniedz PV iepriekš veiktos aprēķinus. Tika arī uzsvērts, ka vilcienu modernizācijas cena esot tuvu jaunu vilcienu cenai. Tomēr pasažieru pārvadātājs PV izvēli par labu atjaunošanai argumentē ar iespēju izmantot ES fondu līdzekļus, ko, pērkot jaunus dīzeļvilcienus, nepagūtu izdarīt.
Plānots, ka jau šī gada beigās PV saņems pirmo modernizēto sastāvu un nodos to ekspluatācijā. Kopumā tiks modernizēti pieci trīs vagonu sastāvi un viens četru vagonu sastāvs, bet dīzeļvilcienu sastāviem ar trim vagoniem tiks ierīkots paaugstināta komforta salons ar 16 vietām. Modernizāciju plānots pabeigt 2015. gada nogalē, kad tiks saņemti pēdējie modernizētie dīzeļvilcienu sastāvi.
PV vadošie darbinieki un dīzeļvilcienu modernizācijas projekta realizētāji izveidojuši uzraudzības komiteju, kuras mērķis ir kopīgi pieņemt lēmumus modernizācijas procesa aktuālajos jautājumos. Komiteja sola sekot dīzeļvilcienu uzlabošanas procesam un līguma izpildes gaitai. Uz jautājumu, vai pastāv bažas, ka projekta realizācija neiekļausies paredzētajos termiņos, ja jau tiek veidota šāda komisija, Dienai PV norādīja: «Šobrīd mums nepastāv bažas, ka varētu netikt ievēroti noteiktie termiņi dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācijā un līgumsaistību izpildē».
RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts Dienai atklāja, ka vēl nav zināms, kā jaunie vilcieni izskatīsies, jo skices vēl neesot saskaņotas ar PV. Reāli dīzeļvilcienu modernizācijas darbi RVR sākšoties maijā, un pašlaik rit projekta pirmais posms - skiču izstrāde.
Izpārdod akcijas
RVR gan radušās problēmas saistību izpildē ar maksātnespējīgo Latvijas krājbanku, un tās administrators KPMG Baltics sācis pārdot RVR aktīvus. Sākotnēji iecerēts pārdot aktīvus, kas neietekmē uzņēmuma pamatdarbību, piemēram, RVR piederošās 49% vagonu remonta centra VRC Zasulauks akcijas. Februārī plānotā RVR piederošo 49% VRC Zasulauks akciju izsole, kuras sākumcena bija 1,7 miljoni eiro, nenotika, jo tajā nebija pieteicies neviens pretendents. Pirmpirkuma tiesības uz šīm akcijām ir 51% VRC Zasulauks akciju īpašniekam - PV.
Pasažieru vilcienā uz jautājumu, kāpēc uzņēmums nepiedalījās pirmajā akciju izsolē un PV apsvēris iespēju iegādāties atlikušās VRC Zasulauks akcijas, neviens konkrēti neatbild, vien paziņojot: «Šāda iespēja tiks izvērtēta pēc izsoles izsludināšanas, kad būs zināma noteiktā akciju cena un izsoles noteikumi.» Pasažieru pārvadātājs arī uzsver, ka akciju izsole nevar ietekmēt dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācijas projektu.
Krājbankas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis Dienu informēja, ka sākotnēji bija plānota Krājbankas prasījumu tiesību izsole pret RVR, bet tā, tāpat kā plānotā VRC Zasulauks 49% akciju izsole, nenotika, jo nepieteicās neviens pretendents. Administrators tuvākajās nedēļās plāno pieņemt lēmumu, kā rīkoties tālāk - izsludināt atkārtotu prasījumu tiesību izsoli, VRC Zasaulauks akciju izsoli, un, vai veikt korekcijas akciju cenā, kas izrietēja no SIA Eiroeksperts veiktā VRC Zasulauks novērtējuma.