«Mēs esam pieaicinājuši «skatu no malas», jo dažkārt ir ļoti svarīgi ieraudzīt sevi ar cita acīm,» paskaidro projekta komisāre Daiga Rudzāte. Viņa uzskata, ka kuratora atklātā Latvijas laikmetīgās mākslas aina varētu būt interesanta ne tikai vērotājam no malas Venēcijā, bet arī mums pašiem. Izstādē Ornamentālisms ir iekļauti mākslinieku Katrīnas Neiburgas, Kristapa Ģelža, Andra Eglīša, Miķeļa Fišera, Ievas Epneres, Ģirta Muižnieka, Romana Korovina un apvienības Orbīta darbi (gan jauni, gan pārveidoti - I. A.).
Pasaules pamati
Šis piedāvājums Viktoram Miziano ir ļāvis turpināt savus ilggadējos postkomunistiskās telpas pētījumus, kuri Latvijas gadījumā ir balstīti uz Purvīša balvas aktuālā mākslas procesa dokumentāciju astoņu gadu garumā. «Ar īpašu uzmanību viņi izturas pret mākslas darba pašvērtību,» kurators raksturo Latvijas autoru daiļradi. Viņu darbos neatbalsojas tas, kas ļoti dedzīgi pārstāvēts citās Austrumeiropas valstīs. «Es ieraudzīju pretējo - īpašu tīksmi par to, ka māksla nav kritiska, ka mākslai nav vēlmes iegāzties realitātē,» salīdzina Viktors Miziano.
«Jo vairāk māksla apzinās pati savu iluzoro dabu, jo vairāk tā sniedzas pāri empīriskajai pieredzei un atklāj īsto dzīvi,» viņš stāsta. Kurators akcentē, ka Latvijas laikmetīgajā mākslā cauri spīd interese par to, kā ir organizēta pasaule pamatu pamatos. Šis jautājums patlaban kļūst ļoti aktuāls. «Iespējams, tā ir sakritība,» norāda Viktors Miziano. Gluži kā salauzts pulkstenis, kurš divas reizes diennaktī rāda pareizu laiku, taču Miziano sliecas domāt, ka mūsu mākslinieki ir spējuši ātrāk nekā citi sajust šo jauno pagriezienu intelektuālajā kultūrā.
Monāžu salas
Viktors Miziano atsaucas uz vācu matemātiķi un filozofu Gotfrīdu Leibnicu, kurš uzskatīja, ka pasaule ir organizēta ornamentāli un sastāv no monādēm - uz sevi vērstām vissīkākajām substances daļām. «Ļoti līdzīgi ir organizēta Latvijas laikmetīgās mākslas pasaule,» viņš piebilst. Kuratoram šķiet, ka vietējiem māksliniekiem nav pārlieku interesants ne starptautiskais konteksts, ne arī blakus dzīvojošie kolēģi. Šajā apstāklī var saskatīt gan vājās, gan stiprās puses. «Tas nozīmē, ka Latvija nav provinciāla valsts, kas aizrautīgi seko līdzi tam, kas notiek lielajos pasaules centros,» viņš paskaidro.
Pēc šīs leibniciskās pasaules izpratnes Viktors Miziano kopā ar Martinu Vizbuli veido izstādes Ornamentālisms dizainu - kā vairāku salu, noslēgtu telpu kopumu («Dažas pat izskatīsies pēc bunkuriem»). Ekspozīcija būs izvietota nepilnus 800 kvadrātmetrus lielā telpā Tesa 99. Tā atradīsies netālu no mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša veidotā Latvijas paviljona Armpit, kas veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem.
Izstāde Ornamentālisms. Purvīša balva. Latvijas laikmetīgā māksla Venēcijas mākslas biennālē skatāma no 9. maija līdz 22. novembrim. Ekspozīcija ir daļa no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas.