No svara ir arī tas, cik tavas apgūtās prasmes būs vajadzīgas darba devējiem. Turklāt pieprasīti ir arī vidējā līmeņa speciālisti, kas izglītojušies profesionālajās skolās.
Programmētāju deficīts
«Tuvākajos 3-5 gados līdz ar ekonomikas izaugsmi pieprasījums pēc darbaspēka Latvijā turpinās palielināties, un visvairāk darba vietu varētu tikt radītas rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu nozarēs,» saka E. Rudzītis un paredz, ka pēc dažiem gadiem atsevišķās profesijās būs izteikts speciālistu deficīts, bet citās - pārpalikums. Iemesli meklējami gan Latvijas sabiedrības novecošanā, gan tajā, ka jauniešu studiju izvēlē dominē sociālās zinātnes, kurās pieprasījums augs, taču ne tik strauji, lai darba pietiktu visiem. «Tāpēc daļai augstskolu beidzēju, kas šobrīd studē sociālās zinātnes, var nākties strādāt ar izglītību nesaistītā profesijā,» skaidro ekonomists.
Latvijā spēkus pamazām atgūst ražošana, tāpēc nākotnē var palielināties pieprasījums pēc inženierzinātņu speciālistiem, kuru skaits darba tirgū patlaban sarūk, jo liela daļa no viņiem jau ir senioru vecumā, bet inženierzinātnes studējošo skaits neaug tik strauji kā gribētos. Šeit arī aizvien nepieciešamāki kļūst darbinieki ar vidējo profesionālo izglītību metālapstrādē, mašīnbūvē, kokapstrādē u. c.
Arī pieprasījums pēc dabaszinātņu un IT speciālistiem arvien straujāk apsteigs iespējas viņus darba tirgū sameklēt. Kaspars Kotāns, CV-Online Latvia personāla atlases projektu vadītājs, apliecina, ka jau patlaban darba devēji ir gatavi pat pārpirkt labi atalgotus programmētājus no cita uzņēmuma vai arī piesaistīt viņus no citas valsts. Tālākā nākotnē profesijas, kas saistītas ar IT, varētu kļūt vēl pieprasītākas - pie labvēlīgas vides ražošanai tie būs speciālisti, kuri prot strādāt ar darbgaldu programmatūru, specifiskām jaunākajām tehnoloģijām utt. Vajadzīgi būs arī attālinātu pakalpojumu sniedzēji un uzturētāji dažādās nozarēs, konsultanti online jomā. Tomēr tuvākajos gados pieprasījuma augšgalā varētu saglabāties tās pašas specialitātes, kas noturīgāko vakanču topos ir pašreiz (skat. blakus).
Līdzsvars vēl jāgaida
Tuvākajā nākotnē uzņēmumiem trūks profesionāļu zinātnē un inženierzinātnēs, veselības aprūpē, IKT jomā, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce. Tāpat ļoti nepieciešami būs vidējā līmeņa speciālisti -lauksaimniecības, metālapstrādes, mašīnbūves, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori, strādājošie informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomās. «Savukārt pārpalikumu veidos dažādu jomu vadītāji, komercdarbības speciālisti, juridisko, sociālo un kultūras jomu speciālisti,» saka A. Līce.
Latvijas darba tirgus būtiskākā problēma gan pašreiz, gan tuvākajā nākotnē ir iedzīvotāju skaita un līdz ar to arī darbaspēka resursu samazināšanās - novecošanas, zemās dzimstības, emigrācijas dēļ, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta vecākā referente Valda Vilcāne. Ja ekonomika sekmīgi attīstīsies, aizvien straujāk augs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem un vidējo profesionālo izglītību saņēmušiem speciālistiem, un pieprasījuma kāpumu pamatā noteiks trīs nozares - apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi, V. Vilcāne teic, bet piebilst, ka speciālistu pieprasījuma un piedāvājuma attiecību ietekmē arī atbilstoša atalgojuma jautājums un reģionālais faktors. Zināms līdzsvars starp darba tirgū piedāvātajām un pieprasītajām prasmēm, pēc LM domām, varētu iestāties tikai pēc gadiem 4-5. Līdz tam plaisa starp to, ko vajag darba devējiem, un to, ko var piedāvāt darba ņēmēji, varētu pat padziļināties, jo izglītības sistēma nespēj tik ātri pielāgoties darba tirgus izmaiņām.
«Veicot prognozes, jāņem vērā arī dati par citu ES valstu darbaspēka pieprasījumu, kas protams, ietekmē Latvijas darba tirgus situāciju, jo esam viena no darbaspēka donorvalstīm,» V. Vilcāne saka un stāsta - Eiropā trūkst ārstu, farmaceitu, medmāsu, IT speciālistu, pārdošanas, finanšu un uzņēmējdarbības profesionāļu.
Vērtīgās papildprasmes
Lai piesaistītu darba devēju uzmanību, jebkuram topošajam darba tirgus dalībniekam bez specialitātes būtu jāpārvalda arī virkne citu prasmju un iemaņu. Kā teic Dienas uzrunātie eksperti, ikvienā nozarē tiks novērtētas ļoti labas latviešu, krievu un angļu valodas zināšanas, datorprasmes labā lietotāja līmenī, autovadītāja apliecība, kā arī tādas īpašības kā komunikabilitāte, spēja sadarboties, precizitāte, elastīgums, patstāvība u. c. «Jāsaprot gan, ka šo prasmju un īpašību kopumu darba devējs bieži vien uzskata par pašsaprotamu un tas tiek skatīts papildus esošajai un vakancei atbilstošai pieredzei un izglītībai. Ja darba meklētājs ir ar īsu CV, tad viņa uzdevums ir censties «neizkrist» šajos prasmju punktos un sevi tajos reklamēt,» saka K. Kotāns.
A. Līce papildina, ka ļoti būtiska ir gatavība mācīties, vēlme strādāt un sasniegt labus darba rezultātus, atbildība, iniciatīva, spēja risināt problēmas un būt lojālam. Savukārt V. Vilcāne piebilst, ka ikvienam būtiska ir prasme sameklēt, apstrādāt, prezentēt informāciju, māka piemēroties jaunām situācijām, plānot un organizēt savu darbu, apgūt jaunas iemaņas, plānot savu profesionālo izaugsmi, kā arī pārliecība par saviem spēkiem. Tomēr mūsdienu pasaulē, kas nemitīgi mainās, cilvēkam jārēķinās, ka arī karjera un izglītība dzīves laikā būs jāpapildina un jāmaina.