Konsultēs programma
Biržu nozīmi globālajā ekonomikā nav iespējams novērtēt par zemu kaut vai tā iemesla dēļ, ka tieši akciju cenu biržās kritumi un kāpumi tiek uzskatīti gan par atsevišķu valstu, gan globālās ekonomikas kopumā lejupslīdes, izaugsmes vai stabilitātes galveno rādītāju; biržās tirgoto uzņēmumu akciju kopvērtība globālā mērogā pārsniedz 50 triljonus ASV dolāru (37,40 triljonu eiro). Vienlaikus, turpinoties globalizācijai un attīstoties informācijas tehnoloģijām, straujas izmaiņas piedzīvo gan darījumu process, gan arī biržu tirgus, aizvien lielāku nozīmi iegūst tā dēvēto attīstības valstu biržas, it īpaši Āzijā.
Tiek pieļauts, ka jau tuvākajos desmit gados tirdzniecība biržās piedzīvos vērienīgas pārmaiņas, jo, attīstoties tehnoloģijām, plašam interesentu lokam kļūs pieejamas iespējas, kādas patlaban var atļauties izmantot tikai ļoti bagāti cilvēki vai lieli tirgus dalībnieki, un šis viedoklis balstīts jau pastāvošās tendencēs un informācijas tehnoloģiju projektos. Tiek arī prognozēts, ka pēc 25 gadiem ikvienam būs pieejams savs investīciju konsultants - datorprogramma, kas spēs analizēt milzīgus datu apjomus, sekot līdzi jaunākajai informācijai un ne tikai ieteikt vēlamos darījumus, bet ar īpašnieka atļauju arī darboties viņa vārdā, turklāt 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā, faktiski iztiekot bez starpniekiem. Šādu programmu, kuras nereti dēvē par avatariem, attīstība arī padarīs nenozīmīgu pašlaik ļoti svarīgo biržu indeksu lomu, jo programmas būs spējīgas veikt atsevišķu uzņēmumu akciju perspektīvas analīzi, un tamdēļ nozaru perspektīvas kopumā atspoguļojušie indeksi kļūs nevajadzīgi.
Tam, ka darījumi tiks veikti milisekunžu laikā bez pārtraukuma visas diennakts garumā un bieži pat bez tiešas cilvēka līdzdalības, ir arī sava ēnas puse. Globāla mēroga krīzes varēs izraisīties dažās minūtēs vai pat sekundēs, norāda biznesa informācijas portāls CNBC.
Ņujorka, Tokija, Londona
Kā liecina Pasaules Biržu federācijas dati, noslēdzoties 2013. gadam, pārliecinoši lielākā birža pasaulē pēc tirgus kapitalizācijas (biržā tirgoto kompāniju akciju kopējās vērtības) bija Ņujorkas NYSE - 17,95 triljoni ASV dolāru. Otrajā vietā atradās cita Ņujorkas birža NASDAQ - 6,08 triljoni (šeit ietilpst arī visu triju Baltijas valstu galvaspilsētu biržas), trešajā - Japānas Biržas grupa (Japan Exchange Group), kurā apvienotas Tokijas un Osakas biržas, - 4,54 triljoni dolāru.
Tālāk seko Londonas Fondu biržas grupa (London Stock Exchange Group, apvieno Londonas Fondu biržu un Borsa Italiana) - 4,43 triljoni, jau pieminētā Euronext, kurā bez Amsterdamas ietilpst arī Briseles, Lisabonas un Parīzes biržas, - 3,58 triljoni - un Honkongas SEHK - 3,1 triljons dolāru. Pasaules desmit lielāko biržu sarakstā atradās arī Šanhajas Fondu birža (2,5 triljoni), Toronto Fondu birža (ieskaitot TSX Venture), kas nodarbojas galvenokārt ar izejvielu tirdzniecību (2,1 triljons), Frankfurtes Deutsche Borse (1,94 triljoni) un Cīrihes SWX - 1,54 triljoni ASV dolāru.
Otrs svarīgākais rādītājs, kas tiek izmantots biržu darbības salīdzināšanai, ir tirdzniecības līmenis, respektīvi, kādā noteiktā laika posmā veikto darījumu apjoms. Biržas tiek salīdzinātas arī pēc to peļņas, tajās akcijas izvietojušo kompāniju skaita, to kompāniju skaita, kas izvēlas konkrētas biržas akciju sākotnējai izvietošanai (IPO) un IPO laikā piesaistīto līdzekļu apjomiem, tomēr arī pēc šiem rādītājiem kopaina ir aptuveni līdzīga, un vadošajās pozīcijās atrodas galvenokārt vienas un tās pašas fondu biržas.
Svarīga ir attieksme
Ņemot vērā, ka tiešsaistes tirdzniecības sistēmas aizvien lielākā mērā izkonkurē tradicionālās biržas (piemēram, ar elektroniskās tirdzniecības sistēmas Instinet starpniecību jau notiek ap 30% visu darījumu ar NASDAQ kotēto kompāniju akcijām, un nav šaubu, ka šis rādītājs tikai turpinās pieaugt - gan uz Instinet, gan citu sistēmu rēķina), biržu fiziskās atrašanās vietas nozīmei vajadzētu samazināties. Tomēr finanšu darījumu infrastruktūra joprojām koncentrējas tikai dažos centros, lai gan būtiskas nepieciešamības pēc šādas izvēles vairāk nav.
Britu kompānija Z/Yen, kura veido finanšu centru reitingus, šo situāciju skaidro ar procesa dalībnieku - uzņēmumu, finanšu pakalpojumu sniedzēju un piegādātāju - vēlmi darboties vietās, kurās jau atrodas citi būtiski tirgus dalībnieki. Finanšu tirgu apskatos tiek minēti arī tādi iemesli kā dažādu valstu valdību attieksme pret finanšu tirgiem, nodokļu politika, tradīcijas, prestižs un vēl citi iemesli, kas veido kopējo finanšu un biržu tirdzniecības centra tēlu un procesa dalībnieku interesi. Rezultātā dominē viedoklis, ka finanšu centri saglabās savu nozīmi, pat neraugoties uz tehnoloģisko revolūciju.
Analītiķi ir vienisprātis, ka finanšu centru kļūs vairāk un tie būs ar šaurāku specializāciju. Šāda tendence vērojama jau pašlaik, piemēram, Kalgari birža specializējusies enerģētikas tirgū, Pusanas birža Dienvidkorejā - kuģubūvē un jūrniecībā, Nairobi vai Johannesburgas biržas - Āfrikas kapitāla tirgū.
Āzijas faktors
Vairākums analītiķu sliecas uzskatīt, ka pašreizējie biržu tirgus līderi spēs saglabāt savas pozīcijas, pat par spīti Āzijas valstu konkurentu spiedienam. Pēdējais ir tiešām nopietns - kā liecina McKinsey Global Institute dati, 2012. gadā attīstības ekonomikās nonāca 32% globālo kapitāla plūsmu, turpretim 2002. gadā šis radītājs bija tikai 5%. Atbilstoši McKinsey prognozēm attīstības valstu patērētāji jau 2025. gadā kopumā iztērēs 30 triljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 12 triljoniem šogad.
Šie skaitļi un prognozes ir laba ziņa tādiem strauji augošiem Āzijas valstu finanšu centriem kā Šanhaja, Seula vai Kualalumpura, kā arī jau esošajiem centriem Honkongā, Singapūrā, Šanhajā vai Šeņdžeņā, tomēr McKinsey to neuzskata par sliktu ziņu arī Ņujorkai vai Londonai, norādot - tās abas ir milzīgas megapoles ne tikai ar iespaidīgiem kapitāla tirgiem un ne mazāk iespaidīgu pieredzi šajā jomā, bet ar vēl vismaz divām priekšrocībām - efektīvu tiesiskumu un faktu, ka biržu tirdzniecības starptautiskā valoda ir angļu valoda.
Arī Oxford Finance Group norāda, ka tieši augstu vērtētā tiesu sistēma ir iemesls, kāpēc Ņujorkā un Londonā nonāk iespaidīgas kapitāla plūsmas no Krievijas, Indijas, Ķīnas un Tuvajiem Austrumiem.