Būs par ko fanot
Pasaules kausa (PK) izcīņas sacensībās Sočos visvairāk iepriecināja bobsleja pilots Oskars Melbārdis ar saviem līdzbraucējiem. Ja skeletonists Martins Dukurs visa olimpiskā cikla garumā jau ir izlutinājis savus atbalstītājus ar vietām uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena, tad Melbārža pirmā vieta četrinieku un trešā vieta divnieku konkurencē patiešām bija patīkams pārsteigums. Soču trasē uzvarēja arī M. Dukurs, bet kamaniņnieku brāļi Andris un Juris Šici bija trešie. Vēl divās disciplīnās Latvija palika pjedestāla piekājē. Biatlonists Andrejs Rastorgujevs un kamaniņnieku stafete ieņēma ceturtās vietas. Gandrīz vai galva sagriežas, uzlūkojot medaļu pretendentus Latvijas komandā. Tik cerīga aina gadu pirms olimpiskajām spēlēm Latvijas komandā vēl nekad nav bijusi.
Skeletona pieredze rāda, ka pirmsolimpiskie rezultāti dod objektīvu priekšstatu, ko varam sagaidīt četrgades galvenajos mačos. 2005. gadā PK mačos Čezānas trasē uzvarēja kanādietis Dafs Gibsons, un pēc gada viņš turpat ieguva Turīnas olimpisko spēļu zeltu. Pēc četriem gadiem cits kanādietis Džons Montgomerijs jau Vistleras trasē atkārtoja Gibsona dubli, arī uzvarot PK mačos un olimpiādē. Kārta turpināt tradīciju ir Martinam Dukuram...
Bobsleja kontekstā vācieši izpētījuši pretēju tendenci. Proti, vēl nekad olimpisko zeltu nav ieguvusi ekipāža, kura pirmsolimpiskajā gadā uzvarējusi. Gandrīz vai jāsāk domāt, ka vācietis Tomass Floršics šogad apzināti Sočos divnieku un četrinieku konkurencē bija otrais.
Kamaniņās zīmīga bija Mārtiņa Rubeņa izcīnītā piektā vieta Pasaules kausa posmā Sočos, jo tieši šādā pozīcijā viņš finišēja Pasaules kausa posmā Turīnā, pirms tur izcīnīja bronzas medaļu 2006. gadā. Lielākās cerības gan joprojām saistās ar Vankūveras olimpiskajiem vicečempioniem brāļiem Šiciem, kuri pirms pāris nedēļām Soču posmā līdz godalgām aizbrauca saudzējošā režīmā, jo pirms tam, krītot Leikplesidas trasē, plecu savainoja Andris. Tas arī raisa lielākās bažas, jo brāļi tikai aprīlī varēs atsākt treniņus. Notiekot pārrunas arī par ilggadējā Šicu trenera Jāņa Liepas atgriešanos izlases sastāvā, lai gan vēl pirms mēneša pats speciālists par šo tēmu izteicās piesardzīgi, jo šis darbs prasījis krietnu veselības devu. Kopumā gan no kamaniņu braucēju nometnes pienāk optimistiski signāli. Pirmkārt jau tāpēc, ka Soču trasi izdevies pieradināt labāk nekā Vistleras ledus labirintu.
Biatlonā smaga trase
Soču biatlona trase sportistiem būs smags pārbaudījums. Atšķirībā no Vankūveras, Sočos būs daudz augstāka sarežģītības pakāpe, kas lielāku nozīmi piešķirs biatlonistu taktiskajai gatavībai.
Pēc iepazīšanās ar olimpisko trasi visi biatlonisti vienbalsīgi atzina, ka tā ir smaga. «Trasi veikt ir ļoti grūti. Ir daudz kāpumu un kritumu, kuros, pieļaujot kļūdas, var piedzīvot liktenīgu kritienu. Tāpat iespējams salauzt slēpju nūju vai sabojāt kādu cita inventāra detaļu, kas var liegt cīnīties par augstām vietām,» norāda Andrejs Rastorgujevs.
Latvijas biatlona komandas līderim vispirms jātiek skaidrībā ar budžetu, un pēc tam varēs rēķināt, cik labi par pieejamajiem līdzekļiem varēs sagatavoties Soču spēlēm. Viņš ir izpildījis Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) B sastāva kritērijus, taču līdz A sastāvam pietrūka gaužām maz - bija jābūt vietu augstāk Eiropas čempionātā klasikā vai jau minētajā PK posmā Sočos. Tāpat Andrejs pēdējos gados slimību dēļ nav varējis labāko gatavību iegūt tieši uz svarīgākajām sacensībām - pasaules čempionātu, tāpēc imunitātes palielināšanas un saslimšanas riska samazināšanas veidiem olimpiskajā gadā var būt izšķiroša nozīme. Rastorgujevs gan būtu pelnījis vietu LOVA sastāvā, jo Latvijai katra olimpiskā cerība ir zelta vērtē.