Eiropas lietu komisija atbalstīja EK pozīciju, bet, ja tā negūtu nepieciešamo atbalstu, varētu piekrist dalībvalstu grupas izstrādātajam alternatīvajam piedāvājumam, kas nozīmē pārejas perioda noteikšanu līdz 2016. gadam.
Tūliņ pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas lēmuma par šo jautājumu notika balsošana arī EK Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas darba grupā. Šeit jau vairs kompromisa variants netika apspriests, bet balsots tika vienīgi par vai pret aizliegšanu. Dalībvalstu kvalificēts balsu vairākums netika iegūts, un šis jautājums tālāk tiks virzīts uz Apelācijas komiteju. Ja arī tur neizdosies panākt kvalificēto balsu vairākumu un izlemt par vai pret aizliegumu, tad EK pati pieņems lēmumu, stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta direktore Kristīne Kjago. «Jautājums atgriezīsies EK rokās, un Komisāru kolēģija varēs lemt, vai pieņemt sākotnējo EK priekšlikumu vai izstrādāt jaunu,» skaidro Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukašēvica (RP).
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde atzinusi, ka pētījumi apliecina: ja sēklas kodina ar trīs neonikotinoīdu grupas darbīgās vielas saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem, no tām izauguša auga nektārs un medus var būt bitēm un citiem kukaiņiem kaitīgs. Arī apsējot laukus ar kodinātām sēklām, ja to dara vējainā laikā, putekļi, kas izplatās, var apdraudēt bites, izraisīt to bojāeju. Tāpēc EK ierosinājusi no šā gada 1. jūlija aizliegt tirgot ar šiem līdzekļiem kodinātas sēklas vai izmantot tos augsnes apstrādei un kultūraugu smidzināšanai. Latvijā reģistrēti trīs augu aizsardzības līdzekļi Actara 25 WG, Cruiser OSR un Eforia 065ZC, kurus varētu aizliegt. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem vajadzētu meklēt alternatīvus augu aizsardzības līdzekļus, un attiecībā uz dažiem kaitēkļiem tādi vēl nav atrasti vai nav pārdošanā Latvijā, tāpēc būtu nepieciešams pārejas periods, norāda K. Kjago. Tomēr ir vājas cerības, ka tāds varētu tikt paredzēts.
EK ieteiktie ierobežojumi vispirms jau skar rapšu audzētājus, «jo šī kultūra ir interesanta bitēm», kā sēdē norādīja Latvijas Biškopības biedrības priekšsēdētājs Armands Krauze, pieļaujot, ka augu aizsardzības industrijas lobijs ir ļoti liels. Viņš atgādināja, ka augu sēklas tiek kodinātas ārpus Latvijas. Aptuveni 85% sēklu tiek ievestas jau kodinātas. Rapsi Latvijā audzē 126 000 ha platībā. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš savukārt norādīja, ka «bišu mirstības cēloņi no pesticīdiem ir tikai niecīga daļa». Viņš uzsvēra, ka nav pieejama tuvākajā laikā izmantojama alternatīva, kā aizsargāt augus no kaitēkļiem, - lai rapsis izaugtu, tā sēklas ir jākodina. Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons atgādināja, ka aizliegums attieksies arī uz vairākām citām kultūrām, piemēram, kukurūzu, kartupeļiem, kuru cenas tādā gadījumā var celties, jo lauksaimniekiem būtu jāizvēlas dārgas ķīmijas lietošana, laukus apmiglojot.
Vairākums komisijas deputātu, kā arī tās priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukašēvica (RP) atbalstīja EK piedāvāto iniciatīvu paredzēt ierobežojumus atsevišķu pesticīdu lietošanā, saredzot te iespēju pasargāt bites no bojāejas. ZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (Vienotība) bija pret EK iniciatīvu un norādīja uz nepieciešamību aprēķināt ekonomiskos zaudējumus, kādus aizliegums var radīt zemniekiem. Viņš pieļāva, ka tas var veicināt nelegālo sēklu tirdzniecību. Atsevišķi politiķi paredzēja, ka dalībvalstu nepieciešamais vairākums nespēs vienoties ne par, ne pret ierobežojumiem, un cerēja uz kompromisa variantu, ko nojaušot, politiski labāk izskatās tie, kuri nostājās vides aizstāvju un biškopju pusē, kas arī, iespējams, ietekmēja balsojumu.