Nepilna mēneša laikā šis jau ir otrais gadījums, kad uz tiesājamo sola nonāk interneta «brīvrakstītāji». Pirms nedēļas par līdzīgu noziegumu tika tiesāts Deniss Sedovs. Lai arī maksimālais sods par nacionālā naida kurināšanu var sasniegt pat desmit gadu cietumā, arī viņš tika cauri ar nosacītu sodu. Tiesa, abi gadījumi liecina, ka Drošības policija spēj tikt galā ar šādām lietām un ka interneta vide nav tik anonīma, lai tajā varētu atļauties visu. Drošības policijas lietvedībā šobrīd atrodas vēl seši kriminālprocesi, pārsvarā par naidīgiem komentāriem tieši internetā.
A. Rimša stāsta, ka komentārus rakstījis pērn 15. maijā. Naktī viņš ielūkojās draugiem.lv divu Nacionālās frontes dalībnieču Līgas Muzikantes un Lienes Apines profiliem pievienoto albumu fotogrāfijās. Meitenes savās galerijās bija ievietojušas fotogrāfijas no 9. maija pasākuma pie Uzvaras pieminekļa, kur abas nolika ziedus sēru noformējumā. «Es aizsvilos dusmās. Nevarēju pieņemt, ka divas radikāli noskaņotas žurnālistes nevis cīnās ar nabadzību un korupciju valstī, bet mēģina sabojāt veciem cilvēkiem svētkus,» atceras A. Rimša. Zem fotogrāfijām uzrakstījis, ka latvieši ir nožēlojama tauta un vairākus aizskarošus un rupjus komentārus. «Atzīstu, ka pāršāvu pār strīpu ar izteicieniem, mani bija pārņēmušas emocijas,» saka A. Rimša.
Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa nekomentē, vai nosacīti sodi ir adekvāti, vienīgi norāda, ka ir svarīgi, lai vainīgie tiktu sodīti. Nacionālo konfliktu pētnieks un politologs Nils Muižnieks gan uzskata, ka komentāri par nacionālajiem jautājumiem ir bīstami un ka sodi varētu būt arī bargāki. «Bez nosacītas un reālas brīvības atņemšanas normas sankciju vajadzētu papildināt ar naudas sodiem un piespiedu darbu,» uzskata politologs.
Vai tiesu prakse komentētājus ir padarījusi vairs ne tik bravūrīgus, portāla Delfi direktors Juris Mendziņš nesaka ne «jā», ne «nē». «Aizskaroši un rupji komentāri internetā parasti ir reakcija uz konkrētiem notikumiem. Tādēļ nevaru teikt, ka to apjomam ir vai nav tendence pieaugt vai samazināties.» Viņš gan min, ka nacionālie jautājumi šobrīd ir palikuši otrajā plānā, vairāk izsakās, piemēram, par bezdarbu un nodokļu politiku.
Komentāru rakstītāji visbiežāk policijas redzeslokā nonāk pēc cietušo personu iesniegumiem. Partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars Dienai gan norāda, ka partijas valdes sēdēs vairākkārt apsvērta iespēja vērsties policijā, taču šī iespēja nekad nav īstenota. «Partijai nav daudz resursu un ir virkne aktuālāku lietu. Zinot, ka Latvijā par šāda veida noziegumiem nesoda ar reālu brīvības atņemšanu,» neslēpj R. Dzintars.
Lai arī pēdējie tiesā izskatītie nacionālā naida kurināšanas gadījumi ir bijuši vērsti pret latviešiem no cittautiešu puses, Latvijas Cilvēktiesību komitejas vicepriekšsēdētājs Genadijs Kotovs ir pārliecināts, ka aizskarošos komentārus raksta arī latvieši. «Iespējams, latvieši reaģē asāk. Varbūt vajadzētu uztvert mierīgāk un uzskatīt komentārus par viedokļa izpausmi,» norāda G. Kotovs.