Radzevičs, kurš vēl pirms trijiem mēnešiem bija Durbes novada domes priekšsēdētājs. Viņa komanda arī šajās pašvaldību vēlēšanās saņēma vislielāko vēlētāju atbalstu, iegūstot četrus mandātus. Pārējiem četriem sarakstiem kopā ir piecas vietas. Ar vienu balsi pietika, lai īstenotu, iespējams, iepriekš plānoto A. Radzeviča nogāšanu. Lai iekļūtu Durbes novada domē, Vienotībai pietika ar 77 vēlētāju balsīm. Saticīgākās ģimenes kopā ar radiem un draugiem vien varētu noorganizēt tādu atbalstu. Arī jaunais priekšsēdis Jānis Ruško ir vienīgais sava saraksta pārstāvis domē.
Izturas kā ministrs
Bijušā Saeimas deputāta un kādreizējā reģionālās attīstības un pašvaldību ministra A. Radzeviča (bijis Jaunā laika, Tautas partijas biedrs) vadībā Durbes novads ir acīmredzami attīstījies, jo viņam piemīt lieli apgriezieni. Tā uzskata vieni, kamēr citi norāda uz bijušā mēra autoritāro vadības stilu un paradumu pieņemt vienpersoniskus lēmumus. Viņš esot izturējies kā ministrs, kas ne vienam vien nepatika. Kad pēc pašvaldību vēlēšanām Diena sazinājās ar A. Radzeviču, viņā bija pārliecība par iespēju saglabāt amatu. Esot uzrunājis kārtīgu cilvēku, lauksaimnieku no Zaļo un Zemnieku savienības Edgaru Putru, kurš solījis atbalstīt.
Tagad E. Putra ir domes priekšsēža vietnieks. Viņa ģimenei ir zemnieku saimniecība Pīlādži, kurā deputāts ir finanšu direktors, tāpēc nevarēja pretendēt uz mēra posteni. Uz vaicāto, kāpēc viņš, kā saka, «uzmeta» bijušo priekšsēdi, E. Putra atzīst - sākumā A. Radzevičam bijis vairākums, bet «tad paanalizēju situāciju un nosliecos par labu Jānim Ruško». Bijušais mērs pašvaldības autoparku esot izmantojis savas saimniecības vajadzībām, domē neesot bijis labs mikroklimats, tā neesot racionāli izmantojusi budžeta līdzekļus. A. Radzevičs piekrīt, ka disciplīnu esot prasījis, uzdodot konkrētus darbus un prasot to izpildi noteiktā termiņā. «Ja es pieņemu lēmumu, tad par to arī atbildu,» piebilda bijušais mērs. Taču viņš noliedz, ka būtu slikti saimniekojis, - budžets bijis sabalansēts un jaunajai domei atstāts atlikums ap 300 000 latu.
Ruško kā kompromiss
Kad pirms vairākiem gadiem Durbes novads tā priekšsēža A. Radzeviča vadībā cīnījās ar Liepājas reģionālā atkritumu poligona pārstāvjiem par atkritumu apsaimniekošanas attīstības projektu, saskatot tajā pretrunas un finansiālos riskus, J. Ruško vēl nedzīvoja šajā novadā. Tolaik uz sievas dzimtas mājām Durbē, kas jau nepilnus divus gadus ir mēra patstāvīgā dzīves vieta, viņš brauca tikai nedēļas nogalēs. Nav pamata neticēt jaunā priekšsēža teiktajam, ka par to, kas iepriekš ir noticis novadā, viņš nav daudz informēts. SIA Liepājas RAS izveidoja Liepājas rajona pašvaldības. Pēc neoficiālām ziņām A. Radzeviča urķēšanās tur notiekošajā, iebilstot pret infrastruktūras pilnveidošanas projektu, ir viens no iemesliem, kāpēc ar Zaļo un Zemnieku savienību saistītie vietējie līderi nav vēlējušies pieļaut A. Radzeviča atkārtotu ievēlēšanu. Par to, ka ZZS jāpanāk domes priekšsēdētāja nomaiņa, tās deputātu kandidāti runāja atklāti televīzijas priekšvēlēšanu debatēs. A. Radzevičs atzīst, ka strīdā par atkritumu apsaimniekošanu esot uzdevis jautājumus, «uz kuriem neviens negribēja atbildēt».
Runas, ka pie ZZS deputātiem uz novadu braukusi partijas augstākā vadība, ZZS līderis Augusts Brigmanis noliedz. Viņš nepazīstot J. Ruško, neesot ticies arī ar E. Putru, kurš Dienai apgalvoja to pašu. Taču E. Putra izrādīja interesi ar A. Brigmani satikties, kad ZZS līderis atbraukšot uz Durbi, kur ir viņa sievas vecāku mājas. Durbe ir neliels novads, kurā cits citu pazīst un kur kandidātu saraksta iesniegšanai nebija nepieciešams dibināt vai meklēt partiju.
Starp pieciem vairākuma deputātiem nebija viegli izvēlēties A. Radzeviča pēcteci. Vieni to nevarēja uzņemties nepietiekamās kompetences dēļ, bet citi nebija gatavi atstāt labu pamatdarbu. J. Ruško jau ir pensijā, bet ar pieredzi valsts un pašvaldību darbā, tāpēc izvēlēts kā kompromisa kandidāts. Vaicāts, vai nebaida grūtības, kuras var sagādāt spēcīga opozīcija, J. Ruško atbild: «Nu un? Kas par to, ka viņš ir bijis ministrs. Šeit nav nekāda politika. Te ir tikai saimnieciski jautājumi.» J. Ruško ir pārliecināts, ka aktivitātes sagaidāmas tikai no A. Radzeviča, bet viņa saraksta deputāti būšot pragmatiski. Sava taisnība varētu būt, jo bijušā mēra komandā ir ietekmīgi vietējie zemnieki, kā arī kooperatīva Durbes grauds valdes priekšsēdis Sandris Bēča. Mazā novadā nevienam nav izdevīgi naidoties ar vietējo varu.
Durbē runā, ka A. Radzevičam lojālie darbinieki tikšot atlaisti, - projektu vadītājai Santai Bucikai jau piedāvāts uzrakstīt atlūgumu, ko viņa Dienai apstiprināja, bet turpina strādāt. «Mūsu ieceres un sapņi ir nobremzējušies,» nosaka S. Bucika, kurai vairs netiekot vīzēti dokumenti, ar kuriem iepazīties viņai vajadzētu kā projektu vadītājai. J. Ruško saka, ka neviens darbinieks neesot atbrīvots, bet katra darbību vērtēt ir priekšsēža pienākums.
Ekskursija pa novadu
Durbes novada vadība žurnālistu uzņemšanai bija rūpīgi gatavojusies. Kopā ar deputāti, lauksaimniecības konsultanti Maiju Lankupu (ZZS) un kultūras nama vadītāju Dairu Veilandi J. Ruško iepazīstināja ar novadu. No piedāvātajiem apskates objektiem Diena apmeklēja labi ja trešo daļu. Taču tas jau ļāva gūt priekšstatu par novadu, kurā ārpus Durbes pilsētas tikpat kā nevarēja sastapt cilvēkus. Durbes centrā ir ne tikai pabeigts ūdenssaimniecības un kanalizācijas projekts, bet renovētas arī vairākas ēkas. Novada dome plāno turpināt savest kārtībā dzīvojamo fondu, lai piedāvātu dzīvokļus liepājniekiem, jo «dzīve te ir kā kūrortā - Liepāja tuvu, laba satiksme, ezers, skola un arī bērnudārzu paplašināsim», saka J. Ruško.
«Tie, kam ir gribēšana strādāt, ir turīgi cilvēki,» uzskata priekšsēdis, kuram ir iespēja salīdzināt. Pēc tam, kad atlaida Ķekavas pašvaldību un iecēla administrāciju, tā uzaicināja J. Ruško par izpilddirektora vietnieku. Ķekavā ne tuvu nebija tās iespējas, kas ir Durbei, kurai ir arī savs dārznieks. «Ja salīdzina ar Pierīgu, te ir arī ļoti spēcīgi zemnieki,» piebilst priekšsēdis, minot, ka ir zemnieku saimniecības ar miljons latu apgrozījumu. Ļoti plaši izvērsta arī mājražošana. Novadā cilvēki audzē puķes lielos apjomos, dārzeņus, augļus. Pavasaros Durbe slīgst ābeļziedos - ābele ir arī tās ģerbonī. «Mums ir savi amatnieki, kalējs, sēklu audzēšanas saimniecība, sava vīna darītava,» uzskaitījumu turpina M. Lankupa. Vīnu ražo arī Evija Kopštāle, kuras uzņēmumā Durbes veltes gatavotie ievārījumi un citi ražojumi atraduši vietu arī RIMI ierīkoto veikalu Klēts plauktos. Vēl viens virziens, kuru izkopj novadā, ir tūrisms. Kempings Vīnrozes pie Durbes ezera un tā saimnieks Indulis Puķe uzņem ne tikai viesus no ārzemēm, bet iznomā teritoriju pašvaldības pasākumiem un kāzām.
Novada vadība aizveda parādīt arī pērn slēgto Rāvas pamatskolu, kura tagad ir tukša. Pie skolas vēl zied rozes, bet, kā ēku izmantot, priekšsēdim padoma neesot. Pirms pašvaldību vēlēšanām ZZS programmā solīja: «Izveidosim sociālo māju uz bijušās Rāvas skolas bāzes, tādējādi racionāli izmantojot ēku un nepieļaujot cilvēku aizplūšanu.» M. Lankupa, lūgta izteikties, vai izdosies solīto izpildīt, klusē. J. Ruško uzreiz pasaka, ka tas nav iespējams. Uz Vecpils agrāko bērnudārzu, kurš slēgts 1994. gadā, priekšsēdis aizveda klusā cerībā, ka varbūt tā varēs palīdzēt atrast tam investorus. Ļoti plašās telpas skaistā vietā joprojām ir labi saglabājušās, par spīti tam, ka netiek apkurinātas. Pie sienām vēl ir bērnu darinātie rotājumi. Arī Vecpilī ir likvidēta skola, kurā tagad izveidots Saieta nams ar sporta zāli un citām ērtībām. Novada kultūras namos ir arī dušu telpas un veļas mašīnas. Kā vienu, tā otru piedāvā izmantot pašvaldības ļaudīm, kam mājās nav tādu ērtību.
Pēc novada apskates Diena devās uz Dunalku, kur dzīvo bijušais priekšsēdis A. Radzevičs. Nedaudz tālāk Aizputes novadā uz kāda lauka viņš kopā ar dēlu - arī Andreju Radzeviču - kūla kviešus. Pa ceļam, piestājot pie Dunalkas topošās sporta halles, bija redzams, ka tā vēl nav pabeigta. Tas ir vēl viens strīdus objekts, kurā darbu izpilde uzticēta sabiedrībai Building Partners un SIA Livland Būve. Vecajai varai bija aizdomas, ka pirms vēlēšanām darbi objektā, iespējams, vilcināti, gaidot, kas nāks pie varas. A. Radzevičs bijis kritisks pret darbu izpildītājiem un neizslēdz, ka tas ir vēl viens iemesls, kāpēc viņu kāds gribējis nomainīt. Jaunā dome pagarināja darbu izpildes termiņu līdz septembra beigām.
Bijušajam priekšsēdim pieder 260 hektāru liela zemnieku saimniecība. Tā ir kooperatīvā Durbes grauds, uz kuru A. Radzevičs ved arī savus kviešus. «Tur ir ļoti labs serviss, daudzi zemnieki novadā ir attīstījušies un pakāpušies, tieši pateicoties Durbes graudam, kam šajā pusē nav alternatīvas,» stāsta A. Radzevičs. Viņaprāt, visa priekšnoteikums ir aktīva saimnieciskā dzīve, - ja tāda sāks attīstīties arī Vecpilī un Rāvā, tad būs interese arī par slēgto skolu ēkām.