Gluži kā Bonds, Džeimss Bonds, kurš ierodas tieši laikā vieniem, bet pavisam nelaikā citiem, Mārtiņš Bondars ierodas un sajauc kārtis Latvijas politikā. Spēcīga līdera parādīšanās sašūpo ne tikai Reformu partijas pīļu dīķi, tā sašūpo visu Latvijas politiku. Tas ir jauns attīstības posms, jauns impulss. Reāla restarta iespēja un reāla alternatīva. Un tā ir problēma.
Jo tikpat, cik ļoti līderis ir vajadzīgs Reformu partijai, tas vienlaikus nav vajadzīgs visiem tās draugiem un partneriem politikā, ar kuru tā kopā veido valdības koalīciju. Šī Reformu partija jau ir norakstīta Vienotības acīs. Atlicis vien iekļaut kopīgā sarakstā un pievienot. Un te pēkšņi Mārtiņš Bondars.
Iedomājieties Solvitas Āboltiņas seju šajā brīdī. Šajā laikā, kad savas varas apogejā Vienotības dāmas lemj, kura būs Saeimas priekšsēdētāja, bet kura nāks Rīgas mēra amatā Nila Ušakova vietā. Šajā laikā, kad Latvijas politikā valda tāds miers, kad Kaktiņa sociologu kantorī pat mušas sprāgst, ierodas kāds, kas var mainīt ne tikai partiju reitingus, bet politisko dienaskārtību valstī.
Es ļoti atvainojos, ka tik personificēti izmantoju Solvitu Āboltiņu visas Vienotības partijas spices portretējumam, bet iedomājieties, ka viņu sejas nestaro priekā no iespējas, ka Reformu partija varētu atdzimt kapacitātē, kāda tai bija ārkārtas Saeimas vēlēšanu brīdī, kad restarts gandrīz notika un Vienotība gandrīz zaudēja varu, ko noturēja, tikai pateicoties savu līderu neapšaubāmajai profesionalitātei un pieredzei reālajā Latvijas politikas cīņas laukā, kur noteikumi nav rakstīti.
Reformu partijas ierindas biedri, iespējams, ne pārāk labi saprot pat savas partijas kritisko stāvokli, kur nu vēl orientējas Latvijas politikas kopējā laukumā. Vienotības politikā pieredzējušajai partijas spicei ir krietni augstākas politisko procesu prognozēšanas spējas.
Ja par to vēl nav pārliecinājušies Reformu partijas ierindas biedri, par to ir pārliecinājies bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Vienotības ar amatu piemānīts, ar dzīvokli pazemots un aiz muguras izsmiets, viņš tomēr joprojām turas pie politisko partneru stērbeles, jo neredz alternatīvu pat tad, ja šie politiskie partneri ļoti rupji izmanto viņu.
Un te pēkšņi alternatīva. Tāpēc nav brīnums, ka Valdis Zatlers ir atbalstījis Mārtiņa Bondara ienākšanu savā partijā savā paša vietā, tāpat kā to ir atbalstījusi krietna daļa partijas līderu, saredzot tajā iespēju, ka Reformu partija atgūs savu vietu Latvijas politikā. Diemžēl šķiet, ka alternatīva būs pagājusi garām, jo Reformu partijai Džeimsa Bonda stils ir licies pārāk nepieklājīgs un baiss.
Kurp tālāk dosies Reformu partija, kurp Mārtiņš Bondars - ir atklāts jautājums.