Tikmēr gaismā nākušas jaunas detaļas par ASV valdības nesekmīgajiem centieniem izglābt Dž. Foliju no islāmistu gūsta Sīrijas ziemeļos. Žurnālista vecāki saņēmuši vairākus vēstījumus no dēla nolaupītājiem, pēdējā no tiem islāmisti brīdinājuši, ka Dž. Folijs tiks nogalināts.
Džons no «bītliem»
Lielbritānijas iekšējās pretizlūkošanas dienests MI5 un Skotlendjards sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas dienestu intensīvi mēģinot noskaidrot vārdu islāmistam, kurš videokameras priekšā aukstasinīgi ar nazi nogrieza Dž. Folijam galvu, «sodot» viņu par Savienoto Valstu uzlidojumiem IS pozīcijām Irākas ziemeļos, kur džihādisti ir pasludinājuši kalifātu jeb islāma valsti, vēsta britu izdevums The Daily Telegraph.
Speciālisti atkal un atkal pētot šokējošo video, kurā redzama reportiera noslaktēšana, lai iegūtu pavedienus, kas ļautu noskaidrot slepkavas identitāti un vietu, kur slepkavība notikusi. Eksperti ir pārliecināti, ka džihādists nāk no Lielbritānijas, tāpēc viņa balss ieraksts tiekot salīdzināts ar bijušo Gvantanamo cietuma ieslodzīto un britu, kuri karo IS rindās Sīrijā un Irākā, balss ierakstiem.
Jorkas Universitātes lingvistikas eksperts Pols Kersvils tabloīdam Daily Mirror sacīja, ka Dž. Folija slepkava runā angļu valodā ar akcentu, kas esot raksturīgs Londonas Īstendas rajonam, kurā dzīvo daudz iebraucēju. Izskanējis pieņēmums, ka vīrietis varētu būt afgāņu izcelsmes.
Avoti laikrakstam The Guardian apgalvojuši, ka vīrietis ir pazīstams ar vārdu Džons un viņš esot vadonis triju britu džihādistu grupējumam, kas esot iesaukts slavenās rokgrupas The Beatles vārdā trijotnes izcelsmes dēļ. Grupējums bāzējas Sīrijas ziemeļu pilsētā Rakā, un tā «specializācija» esot rietumvalstu pilsoņu nolaupīšana.
Kāds bijušais gūsteknis Džonu raksturojis kā inteliģentu un labi izglītotu cilvēku, kurš esot dedzīgs radikālā islāma piekritējs.
Tiek uzskatīts, ka IS sastāvā Sīrijā un Irākā karo 400-500 Lielbritānijas pilsoņu, aptuveni 250 britu džihādistu ir atgriezušies dzimtenē. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons paziņojis, ka viņa valdība apsvērs stingrākus pretterorisma likumus, lai nepieļautu islāmistu došanos uz Sīriju un Irāku. Eksperti uzskata, ka primāri esot nepieciešams cīnīties pret islāma ekstrēmisma propagandu internetā, jo īpaši jauniešu iecienītajos sociālajos tīklos.
Prasīja 100 miljonu
Pēc Dž. Folija nāves ASV Aizsardzības departaments atklājis, ka jūlijā uz Sīrijas ziemeļiem nosūtīti elites karavīri no armijas specvienības Delta Force un jūras kājnieku īpašo uzdevumu vienības SEAL, lai atbrīvotu vairākus islāmistu nolaupītos ārvalstu pilsoņus, tostarp amerikāņu žurnālistu.
Amerikāņu izlūkdienestu iegūtā informācija liecināja, ka gūstekņi atradušies kādā IS sagrābtā naftas pārstrādes rūpnīcā, bet, kad karavīri tur ieradušies, atklājies, ka nolaupītie jau ir pārvietoti uz citurieni. Starp karavīriem un islāma kaujiniekiem izcēlusies apšaude, kurā esot nogalināti vairāki džihādisti, bet viens amerikānis guvis vieglu ievainojumu.
Dž. Folija pēdējā darba devēja - interneta ziņu vietnes GlobalPost - vadītājs Filips Balboni medijiem atklājis, ka pērn novembrī jeb aptuveni gadu pēc reportiera nolaupīšanas Sīrijā islāmisti ar elektroniskā pasta starpniecību pirmoreiz sazinājušies ar žurnālista vecākiem.
Vēstulē nolaupītāji esot pieprasījuši izpirkuma maksu 100 miljonu eiro apmērā un piedāvājuši parādīt pierādījumus, ka Dž. Folijs esot dzīvs. Sarakste neesot turpinājusies ilgi, un drīz vien saziņa pārtrūkusi.
Pagājušajā trešdienā Foliju ģimene saņēmusi e-pastu, kurā paziņots, ka Džeimss tikšot nogalināts atriebībā par ASV gaisa triecieniem pret IS kaujiniekiem Irākā. Vecāki vērsušies pie varasiestādēm, kas palīdzējušas uzrakstīt atbildes vēstuli, kurā teroristiem lūgta žēlastība, paskaidrojot, ka Džeimss ir nevainīgs žurnālists. «Diemžēl viņi neizrādīja žēlastību,» sacīja F. Balboni.