Es negribētu teikt, ka valsts bērniem nedod neko. Nav tik traki. Taču, ja runājam par aprīkojuma kvalitāti, tad te gan ir atšķirība. Tehnoloģijas mainās, tās ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas un diemžēl līdz ar to arī krietni dārgākas. Budžets un likumdošana īsti netiek līdzi tām tehnoloģiskajām novitātēm, kādas pasaulē nepārtraukti attīstās. Valsts dzirdes jomā nodrošina nepieciešamo minimumu visiem bērniem bez maksas, taču dzirdes aparāti pēc savas tehnoloģijas ir atšķirīgi, kaut ārēji izskatās praktiski identiski. Es parasti lietoju salīdzinājumu ar automašīnām, jo tad cilvēkiem veidojas skaidrāks priekšstats - tas ir kā braukt ar Lamborghini vai Volkswagen. Braukt, protams, var kā ar vienu, tā otru, bet atšķirība noteikti ir milzīga.
Skaņu dzirdēt pēc iespējas niansētāk un precīzāk ir ļoti būtiski, īpaši bērna vecumā, kad vēl nav priekšstata, kā skan valoda. Viena lieta, ja no dzirdētā var aptuveni nojaust vai saprast saturu, taču, lai varētu attīstīt labu runātprasmi, ir perfekti jādzird katru burtu un ikvienu skaņu. Tieši te ir būtiskas šīs ārkārtīgi niansētās tehnoloģiskās opcijas. Kvalitatīvajiem digitālajiem daudzkanālu dzirdes aparātiem jau vairākus gadus līdzekļus vāc ABLV Charitable Foundation, tie ir ļoti augstas, ja mēs tā varētu teikt, - luksus klases palīglīdzekļi. Ar šādiem dzirdes aparātiem bērni daudz veiksmīgāk var apgūt runu un lasītprasmi, jo šie aparāti slāpē fona trokšņus un izceļ tieši runātāja balsi, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem valodas attīstībai. Bērniem, kuri lieto šādus aparātus, cītīgi apmeklē logopēda nodarbības un no vecākiem saņem visu nepieciešamo atbalstu un palīdzību, ir tādas pašas iespējas apmeklēt vispārizglītojošo skolu, tos pašus pulciņus un nodarbības, kuras apmeklē bērni ar pilnīgu dzirdi.
Tehnoloģijas ir elitāras, taču mērķauditorija, par ko rūpējas labdarības fonds, ir ģimenes, kas pašu spēkiem neko tādu nevar atļauties.
Elitāras tiešām tikai tādā ziņā, ka tie ir šobrīd jaunākie tehnoloģiskie risinājumi attiecīgajā jomā. Fonda atbalstu saņem ģimenes vai bērnu aizbildņi, kam nav nepieciešamo finansiālo līdzekļu, lai ārsta ieteiktajā laikā pēc vājdzirdības vai tās progresēšanas konstatācijas iegādātos bērnam kvalitatīvu digitālo dzirdes aparātu.
Cik daudz bērniem ik gadu nepieciešama šāda papildus palīdzība dzirdes uzlabošanā?
Dzirdes aparāti ir nepieciešami vidēji diviem līdz trim bērniem uz katriem 1000 dzimušajiem. Pagājušajā gadā šādu bērnu skaits bija 110. Šajā gadā, kas vēl nav beidzies, praktiski ikviens bērns, kurš vērsās pie mums pēc palīdzības, lai saņemtu vēl modernāku un tehnoloģiski pilnvērtīgāku dzirdes aparātu, to arī saņēma.
Minējāt vidējo rādītāju. Vai pa gadiem tie mēdz atšķirties? Ir fiksētas kādas situācijas uzlabošanās vai pasliktināšanās tendences?
Mēs esam vairākus gadus veikuši pētījumus un konstatējuši, ka šie rādītāji ir diezgan konstanti. Ja zinām, cik gadā piedzimuši bērni, pēc pieredzes var izskaitļot, cik varētu būt vājdzirdīgi. Klāt vēl nāk tikpat daudz tādu pacientu, kuriem dzirde pasliktinājusies pēc slimības vai traumas. Tā nonākam pie skaitļa aptuveni 100 līdz 120 bērnu ar dzirdes traucējumiem valstī gadā. Ir bijuši gadi, kad šādu slimnieku skaits pieaug līdz 130, bet tie arī bijuši dzimstības ziņā bagāti gadi.
Daudz tiek runāts par to, ka cilvēki paši lielā mērā līdzvainīgi pie savas veselības pasliktināšanās. Šajā gadījumā skaidrs, ka liela daļa jau piedzimst ar dzirdes traucējumiem, taču noteikti ir arī tādi, kas dzirdi pasliktina, par to pat nedomājot?
Dzīvesveida sekas parādās vēlākā periodā. Ar to es domāju skaļo mūziku austiņās, kas šobrīd ir gandrīz katram jaunietim, ejot pa ielu. Taču mēs strādājam ar bērniem līdz 18 gadu vecumam. Tie, kas tagad ir pusaudži, pie ārsta pēc palīdzības, visticamāk, vērsīsies, kad jau būs pieauguši, viņi būs pacienti pieaugušo centros. Domāju, ka tādu pacientu skaits noteikti pieaugs, jo ir tehnoloģijas, kas mums, par laimi, palīdz dzirdēt labāk, bet ir arī tehnoloģijas, ar kurām mēs diemžēl darām visu, lai dzirdi sabojātu.
Kādi ir būtiskākie riski un faktori, kas negatīvi ietekmē bērnu dzirdi?
Dzirdes traucējumu riskam vairāk pakļauti priekšlaikus dzimuši bērni, kā arī tādi, kas uzreiz pēc dzimšanas izslimojuši dažādas infekcijas slimības. Problēmas var radīt atsevišķu medikamentu neatbilstoša lietošana. Dzirde var pasliktināties traumu gadījumos - pavasaros mums daudz pacientu ir sadursmēs vai kritienos traumas guvuši riteņbraucēji. Gripas vai dažādu bērnu infekcijas slimību sekas var būt dzirdes traucējumi.
Viena lieta, ja pieaugušajam pasliktinās dzirde un viņš to uzlabo, izmantojot palīglīdzekli. Bērna gadījumā droši vien īpaši svarīga ir apmācība, kā atšķirt tik dažādās skaņas?
Bez darba nekādi brīnumi nenotiek. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu pieejamas labas tehnoloģijas, taču vissvarīgākā lieta ir darbs ar bērnu. Ja bērns pie skaņām nav radis kopš dzimšanas, tad no brīža, kad saņem dzirdes aparātu, viņam ir jāiemāca klausīties, atšķirt katru skaņu, nepārtrauktas reizes atkārtojot, ka konkrēta darbība skan tieši tā un ne citādi. Vajag milzu pacietību, titānisku darbu, un tad šiem cilvēkiem rezultāts neizpaliks. Nav tā, ka tie, kam ir modernais aparāts, noteikti runās, bet tie, kas lieto citu - ar mazākām tehnoloģiskajām iespējām - nekad nerunās. Nē, tā nevar nošķirt. Jo pamatu pamatā ir milzīgs darbs ar bērnu. Tehnoloģijai neapšaubāmi ir milzīga nozīme, jo tā palīdz skaņas apgūt pilnvērtīgāk, līdz ar to vieglāk apgūt arī runu; darba augļi ir daudz ātrāk saredzami.
Cik liels ir atbalsts, ko saņemat ziedojumu veidā?
Mums ir bijuši arī citi atbalstītāji, taču vislielākā palīdzība ir no ABLV Charitable Foundation. Palīdzība, ko saņēmām šogad, ir ārkārtīgi liela - 105 bērni, pateicoties šī fonda atbalstam, dabūja vismodernākos dzirdes aparātus par kopējo summu aptuveni 209 000 eiro. Tas ir ārkārtīgi daudz - praktiski ikviens bērns, kuram palīdzība bija nepieciešama.