01.2013.). Nē, protams, - Kostjukoviča populārzinātniski un krāšņi raksta tieši par ēdieniem, rādot tos saistībā ar valsts ģeogrāfiju, vēsturi, literatūru, mākslu un ļaužu paradumiem. «Reālā ceptā un vārītā ēdienā, tā formās un krāsās, smaržās un receptūrā», viņasprāt, iemiesojies itāļu ģēnijs, un ēdienus dublējot itāļu valoda, literatūra, itāļu kolektīvās spējas un daiļrade. Vēsturnieks Džons Dinijs grāmatā Delizia! Itāļu un viņu ēdiena episka vēsture teic tāpat: itāļi sevi sauc par «galda civilizāciju» - un ēdiens ir daļa no Itālijas vēstures un kultūras.
Kostjukovičas grāmata praktiski lietojama ceļošanai, jo par katru reģionu izstāstīts būtiskais gastronomiski un vēsturiski, pievienoti saraksti ar raksturīgajiem ēdieniem, saldumiem, īpašajiem produktiem un dzērieniem. Saraksti ir nenovērtējami, apraksti - informatīvi piesātināti un garšīgi. Pa vidu reģionu stāstiem iespraustas nodaļas par olīveļļu, risoto, Vidusjūras diētu, restorāniem, gatavošanas paņēmieniem, ebrejiem Itālijā, picu, Amerikas senajām un jaunajām veltēm, kalendāru, svētceļniekiem, demokrātiju, totalitārismu, erotismu, laimi, par sagrām jeb tautas svētkiem, kas veltīti īpašam ēdienam vai produktam. Ja par reģioniem var lasīt aizrautīgi, tad vēl jo vairāk tas sakāms par iespraustajām intermeco nodaļām. Un no tā mācīties, jo ir jēga: itāļu ēdieni pasaulē pazīstami.
Kā jau ceļvedī, brīdinājumi arī ietverti. Itāļi vairs nepievēršot pārāk daudz uzmanības muļķīgajām ēdienu kombinācijām, ko sagudro ārzemnieki, tomēr vēlams ievērot ēdienreizes saturu un to, ka «ēdienu secība ir svēta, negrozāma un neapstrīdama»: pica ir atsevišķs ēdiens, kapučīno var pasūtīt tikai vienu pašu un ne vēlāk par vienpadsmitiem no rīta, tieksme nogaršot Hemingveja minētos liķierus Strega un Sambuca pie astoņkājīšiem var novest pie saimnieka eksplozijas: Vino bianco, stupido! - Baltvīnu, muļķi! Izziņas materiāls ir tādā pārpilnībā, ka prātā aizķeras daudz interesantumu un detaļu, teiksim, karpačo un nutellas izcelsmes stāsti.
Tulkotāja Dace Meiere lieliski latviskojusi šos vienos vākos ietvertos stilistiski dažādos tekstus - gan autores uzrakstīto, gan daudzos citātus, glosārija uzskaitījumus - augļu, dārzeņu, sēņu, gaļas produktu un kautķermeņu daļu, pastašutas, zivju un jūreņu nosaukumus. Grāmata iznākusi tāda, ka sailgojos pēc līdzīgas slavas dziesmas Latvijas virtuvei. Būs vien nākamnedēļ jāaiziet uz grāmatu izstādi pajautāt autorei, kā tādu uzrakstīt.