Dalība ietekmīgākajā grupā paver arī lielākas iespējas iespaidot procesus. Aptaujājot politiskos spēkus, redzams, ka to intereses sadalās plašākā spektrā. Nevar izslēgt, ka, līdzīgi kā pēc iepriekšējām vēlēšanām, arī tagad grupas izvēli noteiks tas, kuru deputātu no konkrētās partijas ievēlēs. Toreiz no Saskaņas centra saraksta ievēlētais Aleksandrs Mirskis (tagad Alternative) aizgāja uz EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, bet Alfrēds Rubiks (LSP), kurš startēja no tā paša saraksta, izvēlējās Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku grupu.
Nav viegli vienoties
Arī partijā Latvijas Attīstībai deputātu kandidātu domas dalījās. Rihards Pīks jau bijis EP deputāts un toreiz strādāja Tautas partijas grupā, kur ievēlēšanas gadījumā labprāt atgrieztos. Citiem tuvāka ir liberāļu un demokrātu alianse, kuras pārstāvji ir arī uzrunājuši Latvijas attīstībai. Tās valde oficiāli lēmusi, ka partijas pārstāvji strādās liberāļu aliansē, Dienu informēja ģenerālsekretārs un deputātu kandidāts Juris Pūce, norādot, ka pret lēmumu neesot iebildis arī R. Pīks. Tagad Latviju šajā grupā pārstāv Ivars Godmanis (ievēlēts no LPP/LC), kurš uz EP vairs nekandidē. Viņa sarunas ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) par iespējamo startu no tās saraksta beidzās neveiksmīgi, un pie citiem I. Godmanis acīmredzot nav vērsies. R. Pīks par to izteica nožēlu, jo I. Godmanim kā bijušajam premjeram EP atvērtos durvis, līdz kurām jauniem deputātiem, kas nav bijuši tādā amatā, ilgs ceļš ejams.
Zaļo un Zemnieku savienība varētu būt viens no politiskajiem spēkiem, kur grupas izvēli noteiks tas, kuru kandidātu ievēlēs, jo apvienībā ir domu dažādība. Ja saraksta līdera Andra Bērziņa publiskie izteikumi liecina par vēlmi strādāt Tautas partijas grupā, tad Iveta Grigule, kura savulaik rīkoja kampaņu pret eiro ieviešanu Latvijā, sliecas uz konservatīvo un reformistu grupu. Viņa atsaucas uz Latvijas Zemnieku savienības konservatīvo ideoloģiju. I. Grigule gan apgalvo, ka lēmums tikšot pieņemts kopīgi. ZZS sarakstā ir arī Kārlis Seržants, kurš pārstāv Latvijas Zaļo partiju un atzīst, ka teorētiski «zaļajiem» būtu jādarbojas Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā, bet tagad tajā ir Tatjana Ždanoka (ievēlēta no PCTVL). Viņš paļausies uz ZZS valdes lēmumu. Vairāku citu partiju pārstāvji gan atgādina, ka Latvijas Zaļā partija ideoloģiski atšķiras no Eiropas «zaļajiem».
Izvēlas konservatīvos
Noskaidrojot EP vēlēšanām pieteikto partiju viedokli, redzams, ka vislielākā interese ir par Eiropas konservatīvajiem un reformistiem, kurus tagad pārstāv Roberts Zīle (NA). Šo grupu veiksmes gadījumā izraudzītos arī Latvijas Reģionu apvienība, kuras saraksta līderis Mārtiņš Bondars izvēli skaidro vispirms ar to, ka tā nav federālas Eiropas atbalstītāja. To kā raksturīgu konservatīvo pazīmi uzsvēra arī R. Zīle. Viņš atgādināja - grupas iekšējie noteikumi paredz, ka tai var pievienoties tikai tad, ja pret to neiebilst partija, kas no šīs valsts jau ir pārstāvēta grupā. Partija Par prezidentālu republiku, kas ir atzinusi savu eiroskeptisko nostāju, jau savā priekšvēlēšanu programmā ierakstījusi, ka vēlas pievienoties konservatīvajiem un reformistiem.
Vienotība arī vēlēšanu programmā norāda uz piederību Tautas partiju grupai, kurā tagad jau ir četri tās deputāti. Citu politisko spēku pārstāvji savu atturību pret šo grupu skaidroja ar tās liberalizēšanos, kā arī saskata tajā Eiropas federālisma tendences. Tam nepiekrīt Pēteris Viņķelis (Vienotība), kurš uzsvēra vienu no Vienotības principiem: «Vairāk Eiropas lielās lietās. Mazāk Eiropas mazās lietās.» Piemēram, gaļas un zivju kūpināšanas noteikumu regulēšana ir jāatstāj dalībvalstu ziņā. P. Viņķelis arī atgādināja, ka konservatīvajos un reformistos toni lielā mērā nosaka grupā ietekmīgie britu konservatīvie un viņu intereses. «Pieredzējuši politiķi saprot, ka būtiskāka ietekme ir, piedaloties lielā un nopietnā grupā,» uzsvēra P. Viņķelis, kurš atzīst, ka Tautas partijas grupa apvieno kā konservatīvos, tā arī liberāļus.
Arī partija Saskaņa jau programmā uzsver, ka vēlas pārstāvēt Latvijas intereses EP sociālistu un demokrātu grupā. Sazinoties ar partijas kandidātiem, nekādas šaubas par šo izvēli neizskanēja. «Tas ir pilnīgi skaidrs, un visi kandidāti ir vienoti,» uzsvēra no šī saraksta pieteiktā Elizabete Krivcova. Līdzīgi visi Latvijas Krievu savienības deputātu kandidāti izvēlētos grupu, kurā jau tagad darbojas T. Ždanoka, apstiprināja Vladimirs Buzajevs.