Divdesmit gadu pēc Berlīnes mūra krišanas un aukstā kara beigām pasaules iekārtas aprises aizvien vēl tikai top. Tomēr skaidras ir divas lielākās šā laika iezīmes: plašākais un dziļākais globalizācijas vilnis, kādu vien pasaule ir piedzīvojusi, un jaunu pasaules līmeņa dalībnieku rašanās Āzijā un citviet. Dzirdami aizvien skaļāki aicinājumi pēc efektīvākas globālās koordinācijas. Uzskatu, ka, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Savienība kļuvusi unikāli piemērota uzņemties vadības pienākumus.
Ekonomikas globalizācija pasaulei ir izdarījusi labu pakalpojumu. Jaunattīstības ekonomiku vērā ņemamā izaugsme miljoniem cilvēku ir izvedusi no nabadzības un radījusi jaunas iespējas ieguldījumiem un labklājībai. Tas ļāvis tādām lielām tautām kā Ķīna un Indija pašapzinīgi apzināties savu pasaules līmeņa varenību. Galu galā arī Brazīlija sāk piepildīt savu potenciālu. Rietumos globālās ekonomikas spēkstacija aizvien ir Savienotās Valstis, un arī Eiropas Savienība no globalizācijas ir guvusi labumu, nostiprinoties pasaules līmeņa ekonomiskās un tirdzniecības pozīcijās.
Tomēr globalizācija arī vairo sāncensību un atklāj vājās vietas. Visā pasaulē strādnieki baidās zaudēt darbu, jo šķiet, ka ekonomiskās pārmaiņas viņus apiet. Ekonomiskā krīze globalizācijas šķietamo ēnas pusi ir sabiezinājusi vēl jo vairāk. Iznākumā mūsu savstarpējai ekonomiskajai atkarībai uzmanīga koordinācija nepieciešama ne tikai tuvākajās nedēļās, bet - tas ir sevišķi izšķirīgi - arī ilgākā laika posmā. Ir jāpārvērtē globālās pārraudzības struktūras, lai nodrošinātu to darbošanos ļaužu labā jebkurā pasaules vietā un gan pašreizējo, gan nākamo paaudžu interesēs. ES šādu diskusiju ir gan veikusi savās struktūrās, gan izvērsusi to plašākā starptautiskā forumā. Mēs apsveicam globālajai pārraudzībai adresēto jaunattīstības ekonomiku aicinājumu reformēties.
Apsveramais jautājums ir par tirdzniecību. Mūsu interesēs ir nepieļaut tajā protekcionismu. Ekonomikas krīze sekmīgu Dohas Attīstības programmas apspriešanu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros ir vērsusi vēl jo nozīmīgāku. Dalība PTO, kuru ES vienmēr ir uzskatījusi par prioritāru, aizvien vairāk tiek atzīta par fundamentālu labklājības attīstībai. Tā veicina pasaules ekonomikas noenkurošanos atvērtā, starptautiskos likumos bāzētos skaidros noteikumos balstītā sistēmā.
Pasaule sastopas gan ar ierastiem, gan neierastiem draudiem drošībai. Daudzas no mūsu valstīm ir mērķis terorismam, kā draudi, jāatzīst, kopš 2001. gada 11.septembra ir mazinājušies, tomēr nav zuduši. Ir arī nedrošas valstis, kas itin labi sadzīvo ar domu par masu iznīcināšanas ieroču izplatību, autoritāriem režīmiem un ekstrēmisma draudiem. Globalizācija ir uzjundījusi arī drošībai neierastus draudus. Lai tiktu ar šiem draudiem galā, nepieciešama daudzpusēja iesaiste. Eiropieši ir ilggadēji līderi ANO un starptautiskajā sadarbībā un pastāvīgi lūko stabilitāti, brīvību, demokrātiju un tiesiskumu padarīt par starptautisko attiecību galvenajiem stūrakmeņiem. Mums ir apmēram 100 tūkstoši miera uzturētāju, policistu un sauszemes karaspēka dalībnieku, kas veicina miera nodrošināšanu pasaules karstajos punktos. Arī politikas līmenī ES aizvien vairāk uzņemas savu nastas daļu. Piemērs tam ir ES loma Maskavas un Tbilisi attiecībās, kur piedalījās prezidents Nikolā Sarkozī un es pats. Tas ļāva sasniegt jūtamus panākumus ES noteikto sešu punktu pamiera plāna starp Krieviju un Gruziju īstenošanai.
Tūlītēja prioritāte ir panākt vienošanos par klimata izmaiņām. No klimata izmaiņām nozīmīgs zaudējums būs mums visiem. Tas ietver pastiprinātu sausumu, plūdus un citus ekstremālus laika apstākļus. ES sev ir izvirzījusi ambiciozus nākotnes mērķus un uzņemas vadību starptautiski visaptverošas globālas vienošanās panākšanai, ieskaitot centienu to visu finansēt. Klimata izmaiņu jautājums būs arī rādītājs tam, cik labi spējam nepieciešamību vērst par tikumu. Zaļo tehnoloģiju attīstība un lietošana var kļūt par jaunu izaugsmes avotu. Ilgtspējīgas Eiropas ekonomikas uzcelšana palīdzēs nodrošināt cilvēku labklājību. Eiropa savus pašmāju mērķus var sasniegt tikai ar aktīvu globālu piegājienu. Tieši tas ir mūsu ārpolitikas pamatā. Mēs nespējam efektīvi un sekmīgi atbildēt uz Eiropai priekšā stāvošajiem izaicinājumiem bez spēcīgām Eiropas pozīcijām pasaulē. ES labklājība un izaugsme, drošība, stabilitāte un ilgtspēja ir atkarīga no mūsu interešu un vērtību veicināšanas citur pasaulē un mūsu iesaistīšanās ārēju draudu novēršanā un globālu izaicinājumu risināšanā.
Eiropas Savienības uzticība globālās pārvaldes daudzpusējai sistēmai ar ANO un citu institūciju palīdzību ir skaidra. Mēs jau tagad pārliecināti un skaidri runājam par lielākajiem izaicinājumiem, kas stājas mūsu priekšā. Lisabonas līgums mums ļauj sasniegt lielāku saskaņotību un sniedz daudz lielāku spēju rīkoties. Tas ļaus diplomātiju, krīzes pārvaldi un topošās Eiropas aizsardzības spējas likt lietā rokrokā ar tādiem ierastākas politikas veidiem kā tirdzniecība un attīstība.
Sadarbībā ar Project Syndicate