Nosaka diagnozi ES
Ž. K. Junkers, kurš pie EK stūres stājās pirms gandrīz gada, vakar Eiropas Parlamentā (EP) pirmo reizi uzstājās ar runu par stāvokli ES. Lielākā tās daļa bija veltīta bēgļu un migrantu krīzei, kas kļuvusi par nopietnu izaicinājumu ES. Viņš sāka ar diagnozes noteikšanu blokam, paziņojot, ka «mēs neesam labā stāvoklī», vēsta Deutsche Welle. «Eiropas Savienībā ir Eiropas trūkums. Eiropas Savienībā ir savienības trūkums. Tam ir jāmainās, un tūlīt,» dusmīgi bilda Ž. K. Junkers.
EK prezidents sacīja, ka šis nav īstais brīdis bailēm, bet rīcībai. «Ir jārīkojas, lai risinātu bēgļu krīzi, jo nav alternatīvu. Mēs cīnāmies pret [džihādistu kustību] Islāma valsti, bet kāpēc mēs neesam gatavi uzņemt tos, kuri bēg no Islāma valsts?» vaicāja Ž. K. Junkers. Viņš arī atgādināja, ka miljoniem eiropiešu savulaik paši ir bijušu bēgļi.
Viņš nāca klajā ar jau otro ārkārtas plānu bēgļu un migrantu krīzes risināšanai, paziņojot, ka pārējām ES dalībvalstīm divu gadu laikā būs jāuzņem papildu 120 tūkstoši patvēruma meklētāju no krīzes vissmagāk skartajām valstīm - Grieķijas, Itālijas un Ungārijas. «Šoreiz tas būs jādara obligāti,» teica Ž. K. Junkers. «Es ļoti ceru, ka šoreiz piedalīsies visi.»
To, cik daudz cilvēku katrai dalībvalstij būtu jāuzņem, noteiks, ņemot vērā valsts iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni un līdz šim apstrādāto patvēruma lūgumu skaitu, vēsta raidsabiedrība BBC. Valstīm, kuras atteiksies uzņemt patvēruma meklētājus, noteiks finansiālus sodus.
Jāļauj strādāt
Maijā EK nāca klajā ar pirmo plānu, kas arī paredzēja 40 tūkstošu patvēruma meklētāju pārvietošanu no Grieķijas un Itālijas. Tomēr jūnijā ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, Īriju, Dāniju un Ungāriju, vienojās par brīvprātīgu 32 tūkstošu bēgļu un migrantu uzņemšanu. EK gan nav atmetusi cerības panākt 40 tūkstošu patvēruma meklētāju izvietošanu. Tādējādi kopējais uzņemamo skaits varētu sasniegt 160 tūkstošus.
Ž. K. Junkers norādīja, ka līdz šim bloka dalībvalstīs uzņemto patvēruma meklētāju skaits veido tikai 0,11% no ES kopējā iedzīvotāju skata. Tajā pašā laikā nelielajā un nabadzīgajā Libānā, kas uzņēmusi 1,2 miljonus bēgļu no Sīrijas, tie veido ceturto daļu no visiem valsts iedzīvotājiem.
EK jaunais plāns arī paredz reformēt ES ārējo robežu uzraudzību, nostiprināt bloka kopējo patvēruma lūgumu izskatīšanas sistēmu, ieviest tā saucamo drošo valstu sarakstu, lai būtu vieglāk noteikt, kuru valstu pilsoņiem nepienākas patvērums, un atļaut patvēruma meklētājiem strādāt, kamēr tiek izskatīti viņu lūgumi. Ž. K. Junkera piedāvājumus 14. septembrī Briselē apspriedīs ES dalībvalstu iekšlietu ministri.
ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) šonedēļ nāca klajā ar prognozēm, ka šogad un nākamgad Eiropu, šķērsojot Vidusjūru, sasniegs vismaz 850 tūkstoši bēgļu un migrantu no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem. UNHCR lēš, ka 2015. gadā šādu cilvēku skaits sasniegs ap 400 tūkstošiem (jau ir ieradušies 366 tūkstoši), bet nākamgad - 450 tūkstošus.
UNHCR uzskata, ka attīstītajām pasaules valstīm ir jāsniedz palīdzīga roka ES. Piemēru rāda Austrālija, kas vakar paziņoja par 12 tūkstošu sīriešu bēgļu uzņemšanu.
Aizsargās Baltiju un Poliju
Savā uzrunā EP EK prezidents brīdināja Krieviju, ka ES dalībvalstu drošība un robežas ir neaizskaramas. «Es vēlos, lai Maskavā to ļoti skaidri saprastu,» Ž. K. Junkeru citē Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība. «Baltijas valstis un Polija ir ļoti nozīmīgas Eiropas Savienības locekles, kurām nav jādomā, ka mēs nebūsim blakus, ja viņu drošība un robežas kaut kādā veidā tiktu apdraudētas. Mūsu pienākums ir aizsargāt visu dalībvalstu drošību.»
Viņš norādījis, ka ES jāsaglabā sankciju režīms pret Krieviju par tās īstenoto militāro agresiju Austrumukrainā, bet vienlaikus jābūt gatavai runāt ar Maskavu, lai risinātu ilgstošo konfliktu. Ž. K. Junkers arī apsolīja, ka centīsies panākt, lai līdz gada beigām tiktu noslēgts bezvīzu režīms ar Ukrainu.