Kā liecina Krievijas lauksaimniecību uzraugošās iestādes Rosseļhoznadzor oficiālā informācija, pagājušā lauksaimniecības gada (no jūlija sākuma līdz jūnija beigām) pirmajos 11 mēnešos Latvija ir bijusi piektā lielākā (1,42 miljoni tonnu) Krievijas graudaugu un to pārstrādes produktu importētāja, kas pats par sevi ir interesanti, turklāt ar vēl interesantākām niansēm.
Lai arī dati par visu iepriekšējo lauksaimniecības gadu Krievijā vēl nav publiskoti, var pieņemt, ka situācija šā gada jūnijā nebija būtiski mainījusies un lauksaimniecības gadā kopumā no Krievijas uz Latviju eksportēts vismaz pusotra miljona tonnu minētās kategorijas produktu. Arī nomenklatūra ir atbilstoša piektā lielākā importētāja statusam - sākot ar kviešiem, kukurūzu un miežiem, beidzot ar zirņiem, liniem un lopbarību.
Jāatgādina, ka vērienīgā valsts atbalsta un politiski motivētā pārtikas importa no rietumvalstīm aizlieguma dēļ Krievija pašlaik piedzīvo lauksaimniecības bumu un, pēc daudzu ekspertu domām, ir ceļā uz to, lai kļūtu par vienu no pasaules lielākajiem pārtikas eksportētājiem. Ja Latvijas uzņēmumi spēj gūt peļņu no šī procesa, vienalga - reeksportējot, iepērkot vairumā un pārdodot mazumā vai vienkārši pērkot par izdevīgu cenu pašu vajadzībām, ir tikai apsveicami. Tie ir nodokļi, darba vietas un pievienotā vērtība. Protams, ir vēl politiskie aspekti, taču prasīt no uzņēmējiem, kuriem politika jau tāpat radījusi virkni problēmu, lai viņi atteiktos no vēl viena ienākumu avota, jau būtu par daudz.
Tomēr vēl interesantāka ir Latvijas publiski pieejamā statistika. Atbilstoši Zemkopības ministrijas interneta vietnē atrodamajam apkopojumam 2015. kalendārajā gadā no Krievijas importēti pārtikas un lauksaimniecības produkti tikai 74 miljonu eiro vērtībā, t. i., viss iespējamais, ieskaitot arī labību. Tā acīm redzami ir vietējā tirgū palikušās pārtikas cena, jo, pat pieņemot, ka 2015./2016. lauksaimniecības gada pirmajā pusē (t. i., kalendārā gada otrajā pusgadā) Latvijā ievests mazāk par pusi no pieticīgi lēstā pusotra miljona tonnu graudaugu, tikai šī importa pati pieticīgākā cena ievērojami pārsniedz 74 miljonus eiro.
No Krievijas ievesto graudaugu lielākā daļa tikmēr meklējama sadaļā eksports, ieskaitot reeksportu. Melots nav, ar statistiku viss ir kārtībā, un droši vien, ka pie lielas vēlēšanas iespējams atrast arī konkrētus skaitļus par reeksporta vērtību. Ir vērts piebilst, ka 2015. gadā pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta, ieskaitot reeksportu, vērtība bija par gandrīz desmit miljoniem eiro lielāka nekā importa vērtība - noapaļojot attiecīgi 2,14 un 2,13 miljardi eiro. Nav šaubu, ka pozitīvo bilanci nodrošina tieši reeksports.
Tajā pašā laikā pieticīgajai piebildei «ieskaitot reeksportu» piemīt īpašība pazust no amatpersonu runām, radot iespaidu, ka tiek eksportēta tikai Latvijā ražota lauksaimniecības produkcija. Droši vien būtu godīgāk, ja eksports un reeksports atrastos atšķirīgās statistikas ailēs.