«Mēs neplānojam atbalsta pasākumus, kas būtu vērsti uz jebkādām prioritārajām nozarēm, bet gan radīt apstākļus, kuros augt un attīstīties spētu ikviena nozare, kas spēj strādāt ar augstu ienesīgumu,» raksturojot dokumenta pamatnostādnes, uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Starp nozīmīgākajiem EM izstrādātās industriālās politikas uzdevumiem D. Pavļuts minēja eksporta veicināšanu, darbaspēka pieejamības un prasmju attīstību, industriālās infrastruktūras attīstību, finanšu pieejamības uzlabošanu, inovāciju veicināšanu un energoresursu izmaksu samazināšanu. Ministrs uzsvēra, ka lielu daļu no plānotajiem līdzekļiem - aptuveni 170 miljonus latu - ir plānots investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos. Pēc ministra domām, Latvijas rūpniecības nozares attīstībai būtu jābalstās uz eksportu un pieprasījuma apmierināšanu šaurās produktu un pakalpojumu nišās, jo tā nespēs pasaulē konkurēt ar masveida ražošanu, arī Latvijas iekšējais tirgus uzņēmējiem nesola vērā ņemamas izaugsmes perspektīvas.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, vērtējot EM sagatavoto dokumentu, atzina, ka kopumā dokumentu, kurš tapis arī ar LTRK līdzdalību, vērtē pozitīvi. Tomēr, pēc uzņēmēju domām, Latvijas industriālajai attīstībai būtu jāparedz ievērojami lielāka daļa tai pieejamo Eiropas Savienības līdzekļu, kuri līdz šim vairāk tikuši vides kvalitātes uzlabošanai.
«Nav dzirdēts, ka kāds būtu nolēmis emigrēt no Latvijas tikai tāpēc, ka pašvaldība nav atjaunojusi kādu kultūras namu. Skaidrs, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, lai pieejamā nauda palīdzētu radīt jaunas darbvietas un uzlabotu darba apstākļus uzņēmējiem,» uzsvēra J. Endziņš.