Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka arī nākamajā EP sasaukumā visplašākā pārstāvniecība būs divām tradicionāli lielākajām parlamenta politiskajām frakcijām - Eiropas Tautas partijas grupai (EPP) un Sociāldemokrātu aliansei (S&D). Tomēr lielāka eiroskeptisko un radikālo spēku klātbūtne var būtiski ietekmēt likumdošanas procesu.
Pieaugusi aktivitāte
Šajās EP vēlēšanās piedalījās 43,09% no 382 miljoniem balsstiesīgo Eiropas Savienības (ES) pilsoņu. Tas ir par 0,09% vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2009. gadā. EP uzsver, ka vēlētāju aktivitātes pieaugums ir «vēsturisks», jo kopš 1979. gada, kad notika pirmās EP vēlēšanas (līdz šim augstākā aktivitāte - 63%), tā visu laiku bija samazinājusies.
Vēlētāju aktivitātes pieaugums, salīdzinot ar 2009. gadu, novērots 11 no 28 ES dalībvalstīm. Vislielākais pieaugums reģistrēts Grieķijā - par 4,79%. Nedaudz atpaliek Vācija ar 4,6% pieaugumu un Francija ar 3,4%, vēsta portāls EUobserver. Daļa ekspertu vēlētāju aktivitātes pieaugumu saista ar atsevišķu valstu iedzīvotāju lielo atbalstu eiroskeptiskajām partijām.
Tajā pašā laikā atsevišķās valstīs balsstiesīgo aktivitāte bijusi rekordzema. Slovākijā EP vēlēšanās savu balsi nodevuši tikai 13% reģistrēto vēlētāju. Tā ir visu laiku zemākā vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās kādā no ES dalībvalstīm. Otra zemākā aktivitāte bijusi Slovākijas kaimiņvalstī Čehijā, kur pie urnām devušies 19,5%.
Vēlas citādu ES
Saskaņā ar iepriekšējiem vēlēšanu rezultātiem vairāk nekā pusi no 751 deputātu vietas nākamajā EP sasaukumā aizņems centriski labējie EPP un centriski kreisie S&D politisko grupu pārstāvji. Tomēr abu ietekmīgāko grupu pārstāvniecība parlamentā ir samazinājusies. Tas daļēji ir saistīts ar to, ka turpmāk EP būs par 15 deputātiem mazāk nekā līdz šim.
Ir skaidrs, ka jaunajā EP strādās ievērojami vairāk eiroskeptiski un labēji vai kreisi radikāli noskaņotu politiķu, kuru pārstāvētie spēki virknē valstu ir guvuši neredzētus panākumus. Par vēsturiskiem ir jāatzīst eiroskeptiskā britu politiķa Naidžela Farādža vadītās Lielbritānijas Neatkarības partijas iegūtie 27% balsu un Nacionālās frontes saņemtie 25%.
Nacionālās frontes līdere M. Lepena pēc uzvaras vēlēšanās paziņoja, ka franči vēlas redzēt citādu ES. «Tauta ir runājusi skaidri un skaļi. Franči vairs nevēlas, ka viņus vada kāds ārpus mūsu robežām - neievēlēti ES komisāri un tehnokrāti. Viņi vēlas būt pasargāti no globalizācijas un atgūt varas grožus pār savu likteni,» M. Lepenu citē The Wall Street Journal.
Viņa aicināja Francijas sociālistu prezidentu Fransuā Olandu atlaist pašreizējo valsts parlamentu, kur ievērojami lielāko daļu vietu aizņem vēlētāju vidū tradicionāli populārās Sociālistu partija un konservatīvā Tautas kustības savienība.
F. Olands pēc vēlēšanām, kurās valdošie sociālisti ieguva tikai 14% balsu, sasaucis valdības ārkārtas tikšanos, bet premjers M. Vals paziņoja, ka tuvākajā laikā valdība samazinās nodokļus.
N. Farādžs, komentējot savas partijas panākumus Lielbritānijā, sacīja, ka līdz ar šīm EP vēlēšanām ir «apturēta Eiropas integrācijas nenovēršamība», raksta BBC.
Lielbritānijas konservatīvais premjers Deivids Kamerons, kura vadītā partija ierindojās trešajā vietā, paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti ataino sabiedrības «vilšanos ES». Viņš gan noraidīja iespēju pārcelt uz ātrāku laiku paša ierosināto referendumu, kurā briti lemtu, vai palikt ES sastāvā. D. Kamerons solījis sarīkot referendumu 2017. gadā, ja Konservatīvā partija uzvarēs nākamā gada parlamenta vēlēšanās.
Nezina, kas vieno
Analītiķi prognozē, ka eiroskeptiskie un radikālie spēki neiegūs pietiekami daudz deputātu vietu, lai bloķētu EP virzītos likumprojektus, tomēr tiem būs ievērojami lielākas iespējas pasniegt savas idejas.
«Viņiem dos vairāk laika debatēs, viņi iegūs vietas atsevišķās EP komisijās, kas nozīmē, ka viņu rīcībā būs lielāka platforma, lai nodotu savu vēstījumu vēlētājiem,» Sarejas Universitātes Eiropas politikas pētnieks Saimons Ašervuds sacīja CNN.
Viņam pievienojas arī sabiedriskās organizācijas VoteWatch vadītājs Doru Frantesku, kurš domā, ka tā saucamie Eiropas politikas autsaideri caur EP iegūs redzamāku pozīciju, lai ietekmētu politisko procesu dzimtenē.
S. Ašervuds gan atgādina, ka šīs partijas vieno tikai un vienīgi nepatika pret Briseles birokrātiju. «Viņi ir vienoti nepatikā pret ES, bet nespēj vienoties par to, kas viņiem patīk,» domā politologs.