-2020. gadam noslēdzās ar vienošanos pirmo reizi vēsturē šo budžetu attiecībā pret aktuālo finanšu periodu samazināt. Lai arī Latvijas pozīcijas, salīdzinot ar citām valstīm, kas piedzīvojušas pamatīgu tām pienākošos finanšu apcirpšanu, ir apmierinošas, jo sarunu rezultātā atsevišķās jomās naudas apjoms pat palielināts, salīdzinot ar iepriekšējo H. van Rompeja piedāvājumu, galvenie mērķi - lauksaimniecības platību maksājumu palielināšana un kohēzijas aploksnes nesamazināšana - pilnībā nav sasniegti. Tajā pašā laikā pēc atbalsta intensitātes Latvija ir trešajā labākajā pozīcijā Eiropā - 3000 eiro uz cilvēku. ES daudzgadu budžetu joprojām nevar uzskatīt par pilnībā pieņemtu, par to jālemj Eiropas Parlamentam (EP), kas jau paudis negatīvu nostāju.
«Vienošanās par nākamo finanšu perspektīvu notika uz ļoti liela spiediena samazināt kopējos budžeta izdevumus fona, kas arī ir izdarīts, ir samazinājums aptuveni par 35 miljardiem eiro,» pēc sarunu noslēgšanās Latvijas žurnālistiem Briselē teica premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība). Dalībvalstis vienojās, ka budžeta griesti jeb tā sauktās saistības būs 960 miljonu eiro, savukārt reālie maksājumi valstīm, no kuriem arī tiek rēķinātas dalībvalstu izmaksas budžetā, - 908,4 miljardi eiro. Aktuālajā finanšu periodā 2007.-2013. gadā budžeta kopapjomu veidoja 1,045% no ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma, nākamajos septiņos gados tas būs 1%. Lai arī vienošanās par budžeta kopapjomu tika panākta jau piektdien agri no rīta, sarunas vēl turpinājās, jo katra dalībvalsts mēģināja panākt sev vēlamo finansējuma sadalījumu. Latvija kopā ar Maltu un Bulgāriju bija pēdējā, kas bloķēja budžetu, rezultātā Baltijas valstīm palielināta lauku attīstības aploksne.
Latvijai pienāksies 7,5 miljardi eiro tekošajās cenās (6,6 miljardi 2011. gada salīdzināmajās cenās). No tā kohēzijas aploksne ir 4,77 miljardi tekošajās cenās (4,23 miljardi 2011. gada fiksētajās cenās). V. Dombrovskis uzsvēra - kaut arī budžeta apjoms būtiski samazināts pret sākotnējo Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu, tomēr kohēzijas finansējums Latvijai, salīdzinot ar EK piedāvājumu, pieaudzis - par 148 miljoniem 2011. gada salīdzināmajās cenās.
Salīdzinot ar EK piedāvājumu, pieaugums panākts arī tiešmaksājumos - par 259 miljoniem eiro, tomēr to apjoms palicis pērnā gada novembra piedāvājuma līmenī - 196 eiro par hektāru 2019. gadā. Tā kā 2014. gadā zemniekiem varēs novirzīt valsts subsīdijas, kā arī tiešmaksājumiem novirzīt lauku attīstības aploksnē saņemtos papildu 67 miljonus eiro, Latvijas zemniekiem būs iespējams saņemt 127 eiro par hektāru jau nākamgad. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma skaidroja, ka lielāku pieaugumu nav bijis iespējams panākt, jo visām pārējām valstīm tiešmaksājumi tika samazināti. V. Dombrovskis uzsvēra, ka Latvija pēc saņemtā finansējuma apjoma, kas ir 3,37% apmērā no IKP, ir 4. vietā ES, savukārt pēc atbalsta intensitātes, kas pārsniedz 3000 eiro uz cilvēku, - 3. labākajā pozīcijā. Par 233 miljoniem eiro samazinājušās Latvijas iemaksas budžeta katlā.
Par budžetu vēl jālemj EP. Ārlietu eksperts Pēteris Viņķelis skaidroja - ja EP nolems budžetu neapstiprināt, Eiropadomei un EP būs jāapstiprina viena gada budžets, no tā sarunās mēģināja izvairīties valstu vadītāji - ja kāda valsts būtu izmantojusi veto tiesības un vienošanos nepanāktu, sekotu ikgadējie budžeti, kas būtu izdevīgi valstīm - lielajām veto maksātājām, savukārt kohēzijas finansējuma saņēmējiem rastos tā apgūšanas problēmas un zemniekiem tiešmaksājumi nemainītos ne par eirocentu.