Zivju nārsta laikā maluzvejniecība aktīvāka
Valsts vides dienesta (VVD) Zvejas kontroles departamenta Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vecākais inspektors un Mobilās grupas vadītājs Raivo Vīksne norāda, ka ir divu veidu maluzvejniecība, kas rada lielāku vai mazāku kaitējumu ūdens bioloģiskajiem resursiem. Viens veids - mazos apmēros ķert zivis, apaļmutniekus, vēžus, lai nelegāli gūto lomu izmantotu pārtikā vai nelielai peļņai, savukārt otrs veids - liela apmēra vērtīgo zivju vai apaļmutnieku un vēžu nelegāla ieguve peļņas gūšanai. «Abas darbības ir administratīvi un pat krimināli sodāmas, jo apdraud zivju, apaļmutnieku un vēžu sugu daudzveidību. Lai gan par vēžiem - dažas sugas ir savairojušās tādos daudzumos, ka tiek izspiesti vietējo sugu vēži un tiek nodarīts ievērojams kaitējums arī zivju resursiem, jo zivju nārsta laikā tiek izēsti zivju ikri. Līdz ar to tiek apdraudēta viņu eksistence,» stāsta Raivo Vīksne, uzsverot, ka nespeciālists to nevar izvērtēt.
VVD speciālisti atzīst, ka maluzvejniecība rit visu gadu. Viss atkarīgs no laikapstākļiem un attiecīgā reģiona ekonomiskā stāvokļa, taču pēdējos gados nelegālā nodarbe samazinās. Visbiežāk tieši pavasarī un rudenī maluzvejnieki palielina aktivitāti. Šāda tendence saistīta arī ar zivju nārstu pavasarī, kad nārsto saldūdens zivis, un rudenī, kad upēs ienāk laši un taimiņi. Nārsta laikā pieaug zivju aktivitāte un migrācija, tās kļūst par vieglu ēsmu nelegālajiem darboņiem. Arī Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori atzīst, ka maluzvejniecība visaktuālākā ir tieši zivju nārsta laikā, jo tad tās ir iespējams noķert vienkāršāk un lielā daudzumā, kāds ir arī pamatā maluzvejnieku nolūks. Reģionos ar sliktāku ekonomisko stāvokli maluzvejniecība tiek izmantota kā pārtikas iegūšanas un peļņas veids, taču arī reģionos ar labu ekonomisko stāvokli pastāv maluzvejniecība, jo tajos ir lielāks zivju noieta tirgus, piemēram, Pierīgā.
No ezeriem tīra tīklus
Gadās, ka maluzvejnieki aizmirst, kur ielikuši tīklus, šādi tīkli stāv, paslēpti upēs un ezeros, nepārbaudīti. Noķertās zivis tajos nobeidzas, sāk pūt, bet citas zivis no jauna tajos iekļūst, šādos tīklos sapinas makšķernieku rīki, ūdensputni un dzīvnieki, kā arī laivu motori. Pasaules Dabas fonds (PDF) šobrīd pirmo reizi Latvijā realizē kampaņu Spoku tīkli, kas veidota ar mērķi veikt preventīvus pasākumus, lai samazinātu šādu pamestu un pazaudētu zvejas rīku apjomu Latvijas ezeros. Nosaukums Spoku tīkli to arī apzīmē - ūdenstilpēs pazaudētos un atstātos zvejas rīkus, kas turpina nekontrolēti zvejot ūdens iemītniekus. Šīs kampaņas ietvaros Latvijā šovasar tiek tīrīti vairāki ezeri - Ungura, Raiskuma, Sāruma, Auciema un Riebiņa ezers. Kā stāsta PDF Ūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis, jau iepriekš Polijā, Vācijā, arī Lietuvā šādas kampaņas veiktas. Viņš atzīst - ja nākotnē būs iespēja, PDF vēlas arī no Baltijas jūras iztīrīt maluzvejnieku atstātos tīklus, kuri tur ir lielā skaitā. «Saldūdeņu attīrīšanas specifika ir atšķirīga. Jāņem vērā vairāki aspekti. Saldūdens ūdenstilpēs pārsvarā tiek izmantoti sintētiskie tīkli, kas ir samērā lēti. Lai gan tie nav atļauti, joprojām atrodas vietas, kur tos var nopirkt - tā šajā gadījumā ir vislielākā problēma,» stāsta Ingus. Tīklus visbiežāk atstāj pašu maluzvejnieku aizmāršības dēļ - aizmirstot, ka tīkli ir izlikti, nereti vēlmi izņemt tīklus sabojā arī laikapstākļi vai kādi citi faktori - ja maluzvejnieki sajūt, ka varētu tapt noķerti, viņi visbiežāk tīklus atstās un tiem pakaļ nedosies.
Viens metrs nelegālu tīklu - kilograms beigtu zivju
Lai šos tīklus izņemtu un ezerus iztīrītu, šogad PDF tīra piecus ezerus. Jāatceras, ka arī šādām darbībām jābūt saskaņotām - citādi tīklu izvilkšanu un attīrīšanu var uzskatīt par maluzvejniecību. «Mēs braucam ar laivu pa ezeru, klāt mums visu laiku atrodas inspektors, kas uzrauga notiekošo. Tieši šādām darbībām speciāli dizainētais āķis palīdz izvilkt pēc iespējas lielāku daudzumu tīklu,» par to, kā izvelk tīklus, stāsta Ingus. Piemēram, no Ungura ezera tika izvilkti 15 kg neatļauto tīklu, kas, kā atzīst speciālists, ir pietiekams daudzums, lai nodarītu kaitējumu dabai. Aplēses nosaka, ka aptuveni uz metru ezerā atstāta tīkla varētu būt gājis bojā viens kilograms zivju. Toties Raiskuma ezers bijis samērā tīrs, ko var skaidrot arī ar lielu vietējo iedzīvotāju uzmanību - tas tiek regulāri apsekots un gadu gaitā vietējiem iedzīvotājiem izdevies to labi nosargāt. Savukārt Sāruma ezers bijis ļoti sarežģīts pārbaudīšanai - visvairāk tika atrasti murdi, toties nebija neviena tīkla. «Ezeri ir Latvijas cilvēku bagātība. Mums par šīm bagātībām ir jārūpējas. Zivju populācijas un ekosistēma jāsaglabā līdzsvara stāvoklī, lai kopējā vide būtu daudz sakārtotāka,» - tā Ingus. Aizvien vairāk makšķernieku nosoda arī maluzvejniekus, kas izmanto neatļautus līdzekļus - tajā skaitā tīklu un murdu izlikšanu. Šādi tīkli ne vien nodara kaitējumu dabai un ūdens iemītnieku populācijai, bet arī rada bīstamību pašiem cilvēkiem. Murdu un tīklu izlikšana mūsdienās būtu jāizskauž.