Atlantijas okeāna dienvidu kreisajā stūrī esošās salas atrodas tikai 500 kilometru no Argentīnas krastiem un 9600 kilometru no Lielbritānijas, bet briti tās pārvalda jau kopš XIX gadsimta, tāpēc vairākums no 2800 salu iedzīvotājiem arī turpmāk vēlas atrasties Londonas pārraudzībā.
Buenosairesa uzstāj, ka Folklenda (Malvinu) salas vēsturiski ir Argentīnai piederoša teritorija, un vēl pirms folklendiešu došanās pie balsošanas urnām ir paziņojusi, ka referendums ir nelikumīgs, tāpēc tā iznākums tai nebūs saistošs.
Pirms 30 gadiem karoja
Folklenda salu varasiestādes izšķīrās par referenduma rīkošanu, jo pēdējos gados Argentīna un Lielbritānija ir iesaistījušās asā vārdu karā, kurā katra puse aizstāv savas tiesības uz noteikšanu pār nelielo teritoriju.
Vēsturiski cīņa par salu arhipelāgu risinās jau vairāk nekā 400 gadu. Tiek uzskatīts, ka salas XVI gadsimta sākumā atklāja nīderlandiešu jūrasbraucēji, bet vēlāk pretenzijas uz šīm teritorijām izteikuši arī portugāļi, spāņi, franči un briti.
Pēc tam kad 1810. gadā Argentīna ieguva neatkarību no Spānijas, arī Buenosairesa pieteica savas pretenzijas. Tomēr tā nevarēja sacensties ar militāri spēcīgo Britu impēriju, kas faktisko kontroli pār Folklendām pārņēma 1832. gadā.
Argentīna ar jaunu sparu cīņu par salām atsāka XX gadsimta otrajā pusē, jo cerēja, ka jautājumu palīdzēs atrisināt nesen nodibinātā ANO. Starp Buenosairesu un Londonu notika mēģinājumi risināt strīdu diplomātiskā ceļā, tomēr tie bija neauglīgi.
1982. gada 2. aprīlī Argentīnas armija iebruka Folklendās. Toreiz Argentīnā pie varas esošā militārā hunta, kas vēlējās novērst iedzīvotāju uzmanību no dziļajām ekonomiskajām problēmām un cilvēktiesību pārkāpumiem, domāja, ka briti neatbildēs ar militāru rīcību. Tomēr kļūdījās, jo Lielbritānija sāka ofensīvu, kuras rezultātā argentīnieši 14. jūnijā pieņēma lēmumu padoties. Karā gāja bojā 649 argentīnieši, 255 briti un trīs vietējie iedzīvotāji.
Argentīnas retorika pret Lielbritāniju pastiprinājusies pēdējos gados, kopš Londona ir devusi atļauju vairākām britu enerģētikas kompānijām sākt iespējamo naftas ieguvju izpēti ap Folklenda salām. Jau 2017. gadā paredzēts sākt melnā zelta ieguvi.
Britu implantāti
Folklendieši, kuri sevi sauc par britiem, ar referendumu vēlas parādīt Argentīnai, ka grib saglabāt saikni ar Lielbritāniju.
«Mēs vēlamies, lai folklendiešu balss izskanētu visā pasaulē, jo tas ir tas, ko Argentīna nevēlas,» Folklenda salu iemītniece Hetija Kilmartina stāsta raidsabiedrībai BBC. «Es ceru, ka mēs iegūsim lielāku atbalstu, jo sevišķi Latīņamerikas valstīs, liekot cilvēkiem saprast, ka mēs patiešām to vēlamies. Mēs esam briti un lepojamies, ka esam briti.»
Buenosairesa atklāti ir pateikusi, ka tā referendumu neņems par pilnu. «Referendumam nav likumiska pamata. To neatzīs ne ANO, ne starptautiskā sabiedrība, jo šis referendums nav nekas vairāk kā sabiedrisko attiecību triks,» šonedēļ paziņoja Argentīnas vēstniece Lielbritānijā Alisija Kastro.
Savukārt Argentīnas ārlietu ministrs Hektors Timermanis pagājušajā mēnesī paziņoja, ka folklendiešu balsis neskaitās, jo viņi ir «britu implantāti». «Mēs neatbalstām svešu zemju okupāciju, bet Malvinu (Folklenda) salu gadījumā tā ir svešas zemes okupācija,» sacīja H. Timermanis, piebilstot, ka tuvākajos 20 gados salas nokļūs Argentīnas pārvaldījumā.
Lielbritānija uzskata, ka Folklendu iedzīvotājiem ir tiesības uz pašnoteikšanos, un uzstāj, ka viņiem ir jābūt pārstāvētiem jebkurās sarunās ar Argentīnu par salu nākotni. Buenosairesa uzskata, ka jautājumu var apspriest tikai Argentīna un Lielbritānija.
Briti ir pārliecināti, ka Argentīna ar populistisko prezidenti Kristīnu Kirhneri priekšgalā ir atjaunojusi pretenzijas uz Folklendām, lai novērstu iedzīvotāju uzmanību no ekonomiskajām problēmām.
Tomēr pat Argentīnas valdības lielākie kritiķi noraida šādu apgalvojumu, norādot, ka salas ir daļa no argentīniešu nacionālās identitātes.