Valsts kanceleja prezentējusi divus sabiedrības iesaistes projektus administratīvā sloga mazināšanai - interneta vietni mazinamslogu.gov.lv un mobilo aplikāciju Futbols. Abas veidotas kā ērti rīki interneta lietotājiem, lai ar to palīdzību apzinātu nepilnības valsts iestāžu darbā un censtos efektīvāk tās novērst.
Jāsaka, ļoti interesanta un vajadzīga iniciatīva, kas vienlaikus liek arī aizdomāties - kā tad tas nākas, ka, no vienas puses, valsts pārvaldei ir vēlme maksimāli novērst visa veida administratīvos šķēršļus, bezjēdzīgās, absurdās prasības, bet, no otras puses, tās atkal un atkal tiek radītas no jauna.
Piemēri nav tālu jāmeklē. Ministru kabineta komitejā jau izskatīts noteikumu projekts, kas paredz uzlikt par pienākumu mikrouzņēmumiem deklarēt darbinieku mēnesī nostrādāto stundu skaitu. Dīvainākais ir šīs prasības pamatojums - tādējādi Valsts ieņēmumu dienests gūšot datus par dažādu profesiju darba samaksu stundā, ko iecerēts izmantot, lai apsūdzētu aplokšņu algu maksāšanā tos uzņēmējus, kas kādas profesijas pārstāvja stundas samaksas likmi noteikuši zemāku.
To, cik absurda ir šāda aplokšņu algu fiksēšanas metode, ilustrē pavisam vienkāršs piemērs. Pieņemsim, kāds uzņēmums sniedz tulkošanas pakalpojumus un līdz ar to nodarbina dažus svešvalodu pratējus. Ir normāli, ka vienu un to pašu tekstu pieredzējis, prasmīgs valodnieks iztulko divreiz vai pat trīsreiz ātrāk nekā iesācējs. Ja abiem piemērotu vienādu tarifa likmi, vai nebūtu absurds, ka iesācējam par to pašu, bet ilgāk darītu darbu būtu jāmaksā vairāk nekā profesionālim?! Un kāds gan būtu pamats aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu, ja iesācējs saņemtu mazāk, rēķinot atalgojumu nevis par stundām, bet paveiktā darba apjomu? Kāpēc to neņem vērā? Un katram taču ir skaidrs, ka gadījumos, ja uzņēmumam būtu «kreisie» tulkošanas pasūtījumi, par ko nenoformē pasūtījuma dokumentus un par ko samaksā darbiniekam skaidrā naudā, to veikšanai patērēto laiku tāpat neviens neuzskaitītu un nedeklarētu! Ja VID tiešām grib izskaust aplokšņu algas, jāpēta nevis oficiāli maksāto algu likmes, bet gan iespējamie skaidrās naudas avoti.
Bet, atgriežoties pie Valsts kancelejas projektiem, viens no būtiskiem jautājumiem ir - vai valsts pārvalde un politiķi ir devuši cilvēkiem pamatu ticēt, ka fiksētās problēmas un dotos ieteikumus kāds patiešām ņems vērā? Jā, tiek piesaukti daži veiksmīgi piemēri, taču pamanāmāki ir tie, kuri sava absurduma un sabiedrības viedokļa ignorances dēļ, futbola terminoloģijā runājot, «izsit autā». Piemēram, nu jau ar likumu nostiprinātā iecere ar 2015. gadu sākt pakāpenisku mikrouzņēmuma nodokļa celšanu. Pret to asi iestājās uzņēmēju organizācijas, tostarp LTRK, vācot protesta parakstus. Taču Saeimas vairākumam viņu viedoklis nešķita būtisks. Svarīgāk bija sākt priekšvēlēšanu futbola spēli. Deputāts Cilinskis Saeimas debatēs pirms balsojuma par likumu tā arī apliecināja - šobrīd atbalstīsim izmaiņas, jo tā sarunāts, bet turpmākā gada laikā noteikti rosināsim to atkal mainīt.
Šādam futbolam nekādas aplikācijas nelīdzēs...