Pateicoties ne tikai ārzonām, bet arī ievērojamām atšķirībām dažādu valstu nodokļu sistēmās, lielās starptautiskās kompānijas ir izstrādājušas virkni nodokļu optimizēšanas shēmu, no kurām populārākā ir darījumi uzņēmumu grupu iekšienē, bieži par tirgus situācijai absolūti neatbilstošām cenām, kuriem pateicoties uz papīra gandrīz visa grupas peļņa nonāk tajos uzņēmumos, kas reģistrēti valstīs ar zemām nodokļu likmēm.
Atbilstoši OECD aprēķiniem šādi darījumi veido 40-60% no visas pasaules starptautiskās tirdzniecības gadā. Minētās shēmas ne tikai noved pie nodokļu neiekasēšanas vairāku simtu miljardu dolāru apmērā ik gadu globālā mērogā, kas īpaši aktuāli kļuva globālās finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, bet arī pie aizvien pieaugošas mantiskās nevienlīdzības un negodīgas konkurences - mazie un vidējie uzņēmumi, kuri nevar atļauties darboties ārzonās un nodokļu paradīzēs, ir spiesti maksāt ievērojami lielākus nodokļus nekā lielās korporācijas. Piemēram, Francijā lielās korporācijas nodokļos samaksā 8%, bet mazie un vidējie uzņēmumi - 33% peļņas.
Gatavojas cīņai
Noteikumu projekta kopumu OECD izstrādāja pasaules divdesmit lielāko ekonomiku (G20) foruma uzdevumā, un priekšlikumu tapšanā ir piedalījušies 44 valstu pārstāvji. Dokumentu pakete, kas tiks apspriesta šāgada novembrī Austrālijā gaidāmajā G20 līderu sanāksmē, paredz fundamentāli pārveidot starptautisko līgumu par nodokļiem sistēmu, tajā skaitā paredzot iespējas varas iestādēm reglamentēt cenu veidošanu uzņēmumu grupu iekšienē, kā arī vienotas starptautiskas uzskaites metodikas ieviešanu, kas ļaus uzraudzīt kompāniju aktīvus, ieņēmumus, peļņu un dažādās jurisdikcijās nomaksāto nodokļu apjomus. Tāpat OECD ierosinājumi paredz likvidēt nodokļu atlaides, kas atsevišķās pasaules valstīs noteiktas lielajiem nodokļu maksātājiem, un atcelt vēl virkni citu spraugu likumdošanā.
OECD ekonomisti ir pārliecināti - lai arī starptautiskās nodokļu sistēmas pārkārtošana prasīs laiku, organizācijas priekšlikumi to apstiprināšanas gadījumā atstās nekavējošu ietekmi. «Nodokļu konsultantiem neizdosies pārliecināt lielus uzņēmumus izmantot nodokļu optimizācijas shēmas, ja būs zināms, ka pēc dažiem gadiem šīs shēmas pārstās darboties,» izdevums The Wall Street Journal citē OECD nodokļu politikas un administrēšanas centra direktora Paskāla Sentamāna vārdus.
Ārzonu triljoni
Kā vēl pagājušajā gada rakstīja The Economist - ja par nodokļu paradīzēm uzskata vietas, kuras piesaista kompāniju - nerezidentu līdzekļus, piedāvājot atvieglotu tiesisko regulējumu un zemus vai pat nulles līmeņa nodokļus, kā arī konfidencialitāti, tad pasaulē kopumā iespējams atrast 50-60 šādu teritoriju, no kurām daudzas juridiski pat netiek uzskatītas par ārzonām. Šīs teritorijas ir juridiskās adreses vairāk nekā diviem miljoniem uzņēmumu, banku, fondu un apdrošināšanas kompāniju.
Ņemot vērā ārzonu specifiku, precīzi pateikt tajās esošo līdzekļu apjomu, protams, nav iespējams, tādēļ visbiežāk tiek minēti aptuveni 20 triljoni ASV dolāru (15,71 triljons eiro). Salīdzinājumam - nominālais visas pasaules kopprodukts 2013. gadā tika lēsts nedaudz vairāk nekā 74 triljonu dolāru apmērā.
Piemēram, 2012. gadā tika publicēts organizācijas Tax Justice Network pētījums The Price of Offshore Revisited, kas finanšu krīzes un līdzekļu trūkuma apstākļos izraisīja lielu rezonansi plašsaziņas līdzekļos. Atbilstoši minētajam pētījumam 2010. gada beigās ārzonu banku kontos no nodokļu nomaksas bija noslēpts vismaz 21 triljons ASV dolāru - naudas apjoms, kas līdzvērtīgs ASV un Japānas IKP summai. Turklāt pētījumā tika uzsvērts, ka šis novērtējums uzskatāms par konservatīvu un reālais ārzonu banku kontos paslēpto līdzekļu apjoms, par kuriem nodokļi to izcelsmes valstīs nav maksāti vispār, var sasniegt 32 triljonus dolāru. Tāpat tika pieminēts, ka šis vismaz 21 triljons dolāru pieder aptuveni desmit miljoniem cilvēku vai struktūrām, kurās šie ļaudis ir patiesā labuma guvēji. Savukārt gandrīz puse līdzekļu - 9,8 triljoni dolāru, atradās 92 tūkstošu bagātnieku rīcībā, turklāt jāņem vērā, ka Tax Justice Network centās uzskaitīt tikai naudas līdzekļus, nevis nekustamos īpašumus vai mākslas darbus.
Šāgada sākumā vēl nedaudz konservatīvāki izrādījās citas organizācijas - Oxfam - aprēķini. Oxfam ziņojumā Working for the Few minēts, ka tikai neapstrīdamajās ārzonās paslēpti līdzekļi vismaz 18,5 triljonu dolāru apmērā, kas ir vairāk nekā ASV IKP - 15,8 triljoni dolāru 2013. gadā. Šie līdzekļi ar augstu ticamības pakāpi uzskatāmi par viena procenta planētas bagātāko cilvēku (kuriem, pēc Oxfam aprēķiniem, pieder legāli aktīvi 110 triljonu dolāru vērtībā) slepenajām finanšu rezervēm. Jāpiebilst, ka 110 triljoni dolāru ir 65 reizes lielāka summa nekā to aktīvu vērtība, kas, pēc Oxfam aplēsēm, pieder tai pusei mūsu planētas iedzīvotāju, kuri uzskatāmi par cilvēces trūcīgāko daļu.
Arī vērtspapīri, jahtas
Jāpiebilst, ka ārzonās atrodas ne tikai naudas līdzekļi, bet arī daudzas citas vērtības. Tā nesen tika publiskoti Londonas Ekonomikas skolas profesora Gabriela Zukmana aprēķini, kas liecina - tā dēvētajās nodokļu paradīzēs ir paslēpti arī vērtspapīri 7,6 triljonu ASV dolāru vērtībā, par ieņēmumiem no kuriem 80% gadījumu nodokļi netiek maksāti vispār. 30% šādu aktīvu atrodas Šveicē, un vērtspapīru slēpšana liedz pasaules valstīm ik gadu iekasēt nodokļus aptuveni 200 miljardu dolāru apmērā. Savukārt, ja papildus naudas uzkrājumiem ņem vērā arī villas, jahtas un tamlīdzīgus īpašumus, tad ārzonās, kā uzskata G. Zukmans, atrodas 11% no visas pasaules kopprodukta.
Atbilstoši Eiropas Komisijas aprēķiniem tā dēvēto nodokļu oāžu un valstu ar labvēlīgu nodokļu jurisdikciju dēļ Eiropas Savienības dalībvalstis ik gadu zaudē aptuveni 60 miljardus eiro.