Televīzija ir visiedarbīgākais veids, kā ietekmēt vēlētāju, kurš izvēli vēlēšanās reklāmu iespaidā izdara emocionāli, nevis izvērtējot partiju piedāvājumus. Televīzijās arī reklāmas laiks ir ļoti dārgs, kas padara partijas atkarīgas no naudas devējiem. Ar šādiem argumentiem noteikto ierobežojumu, kam piekrīt arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, aizstāvēja tā atbalstītāji, starp kuriem bija arī Vienotības deputātes Lolita Čigāne un Rasma Kārkliņa. Vairāk nekā desmit Eiropas Savienības valstīs šādas normas pastāv, priekšroku dodot politisko diskusiju raidījumiem. Ja partijām nevajadzēs vākt lielu naudu, kas nepieciešama reklāmai televīzijās, tas būtiski samazinātu koruptīvo vidi, uzskata Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK). Viņš un vēl vairāki deputāti uzsvēra, ka daļa partiju nevar atļauties izvietot reklāmu televīzijās un līdz ar to ir nostādītas nevienlīdzīgā situācijā, ko uzsvēra arī Providus pētniece Iveta Kažoka.
Savukārt Marjana Ivanova-Jevsejeva (SC), kura vada likumprojekta sagatavošanu, domā, ka jaundibinātām partijām iespēja reklamēties televīzijās tieši ļautu sevi parādīt vēlētājiem, kuri tagad nevarēs ar tām iepazīties. Likumprojektā gan ir saglabāta iespēja izmantot bezmaksas raidlaiku, ļaujot to sadalīt piecās minūtēs. Raimonds Vējonis (ZZS) uzskata - ja deputāti izšķiras aizliegt reklāmu televīzijās, tad to vajadzētu attiecināt arī uz citiem medijiem. Taču šo variantu kolēģi noraidīja. Ja reklāmu ierobežos tikai televīzijās, tad šī nauda, arī pēc Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektores Guntas Līdakas domām, tiks pārdalīta uz citiem medijiem, jo ir neskaitāmi veidi, kā to izdarīt. Viņa arī norādīja uz televīziju katastrofālo situāciju.
Sēdē deputāti atgādināja, kā agrāk dažas partijas, kuru reitingi pirms vēlēšanām neliecināja par to iespējām pārvarēt 5% barjeru, pateicoties reklāmai televīzijā, iekļuva Saeimā. Te kā spilgtu piemēru varētu minēt Ērika Jēkabsona vadītās un 2002. gadā, kad notika vēlēšanas, dibinātās Latvijas Pirmās partijas kampaņu. Nedēļā pirms vēlēšanām ar emocionāli iespaidīgajiem Ērika Stendzenieka vadībā sagatavotajiem reklāmas klipiem LPP nodrošināja sev astoņas vietas Saeimā, lai gan pirms vēlēšanām partija, kuru faktiski vadīja Ainārs Šlesers, netika aicināta uz priekšvēlēšanu diskusijām, jo tās reitingi neliecināja par izredzēm iegūt pārstāvniecību parlamentā.