«Mūsu mērķis bija izpētīt, kāds pašvaldības un arī valsts atbalsts veicinātu mūsu ģimenes laist pasaulē vairāk bērnu,» uzsver Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks. Novadā ar 13 400 iedzīvotājiem pērn piedzimuši 90 bērnu, kas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā 2007. gadā, kad piedzīvots dzimstības rekords - 152 bērni. Pēdējos gados jaundzimušo skaits gājis tikai mazumā, un skolēnu trūkuma dēļ pirms dažiem gadiem novadā pat slēgtas divas skolas.
Lai gan pētījuma gaitā aptaujātas tikai divu vidēji lielu novada pagastu - Ances un Jūrkalnes - sievietes, pētījuma centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš pētījuma prezentācijā Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) ceturtdien norādīja, ka iegūtie dati un secinājumi droši attiecināmi uz lauku reģioniem visā Latvijā. LPS vadītājs Andris Jaunsleinis piebilst - neesot dzirdējis, ka vēl kādā pašvaldībā būtu tapis līdzīgs pētījums, tāpēc ventspilnieku paveiktais esot neparasts, pat unikāls darbs.
«Slavējama iniciatīva,» saka arī demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš norāda, ka bieži tieši sava novada attīstībā ieinteresēts pašvaldības vadītājs ir situācijas risinājuma atslēga. «Ja šos divus pagastus palaistu pie Latvijas stūres, dzimstības problēma būtu atrisināta,» nosmej demogrāfs.
«Ģimenes ar bērniem valstī ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, un šī riska novēršanai vajadzētu būt valdības prioritātei. Patiesībā jau lielākā daļa latviešu grib bērnus,» piebilst I. Mežs. Pētījums to arī parāda, jo gandrīz 40% respondentu norāda, ka Latvijā pašreizējā situācijā ģimenē vajadzētu būt vismaz trijiem bērniem, kam būtu gatavas arī Ventspils novada sievietes. 18% aptaujāto pat atzīst, ka tuvākajos trīs gados būtu gatavas laist pasaulē vēl vienu bērnu, taču ar nosacījumu, ka ir stabila ģimenes finansiālā situācija, pietiekami valsts pabalsti, ir darbs un laba veselība, ko gan pašvaldība diemžēl nevar nodrošināt.
Pašvaldība var piedāvāt cita veida atbalstu un to arī dara. Piemēram, Ventspils novada pašvaldība par katru piedzimušo bērnu piešķir vienreizēju pabalstu 50 latu. No aprīļa plānots to palielināt līdz Ls 100, kas ir arī viens no punktiem, ko min pētījumā aptaujātās sievietes, - lielāki ne tikai valsts, bet arī pašvaldības pabalsti. Sākot jaunu mācību gadu, katram bērnam tiek piešķirts 20 latu mācību līdzekļu iegādei, trūcīgo un mazturīgo ģimeņu bērniem samaksā par pusdienām skolā. Brīvpusdienas plānots piešķirt visām ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu un tie mācās vietējās skolās. Pētījumā aptaujātās sievietes norāda, ka būtiska nozīme ģimenes pieauguma plānošanā būtu arī vietai dārziņā bērniem jau no divu gadu vecuma, pašvaldības apmaksāts dārziņš, kā arī finansiāls atbalsts auklītes algošanai bērniem vecumā no viena līdz diviem gadiem. Atsaucoties šīm vēlmēm, A. Mucenieks sola skatīt pašvaldības iespējas nākotnē un spriest, cik lielā mērā pašvaldība spēj izpildīt šādus nosacījumus.
Veselības ministre Ingrīda Circene piebilst: lai gan materiālajai un attiecību stabilitātei ir liela nozīme ģimenes plānošanā, nepelnīti apiets ir patriotisma jautājums, kas faktoru grupā, kuri veicinātu bērnu laišanu pasaulē, ar 6% ierindojies pēdējā vietā. «Mums ir jāceļ godā māte, bērns, vecāki un ģimene, nevis materiālās vērtības - jauna mašīna un lielāka māja. Taču, ja paši vecāki norāda, ka materiālā stabilitāte lēmuma pieņemšanā par bērnu radīšanu ir pirmajā vietā, nevaram to neņemt vērā,» atzīst ministre un piebilst, ka šogad paveiktas vairākas būtiskas lietas, kas varētu veicināt dzimstību: atbalsts neauglības ārstēšanas programmai, lielāka uzmanība mātes un bērna veselībai, bērnudārzu trūkuma problēmu risināšana, dubultās sociālās iemaksas māmiņu pensiju fondā.