«Gadsimtiem ilgi lasīšana un rakstīšana bija elitāra nodarbe. Taču XV gs. Eiropā izveidojās izglītota vidusšķira. Alkas pēc izglītības lika meistariem meklēt ceļus, kā pavairot rakstīto vārdu. Izgudrojot burtu stabiņu liešanu, vācietis Gūtenbergs 1455. gadā sāka iespieddarbību,» rakstīja Diena. Ar Bībeles druku viņš aizsāka informācijas epidēmiju, kas, šķiet, sāk noplakt tikai XXI gadsimtā, ja reiz vienai no XX gadsimta lielākajām valstīm, kura mums tepat kaimiņos, 85 procentiem iedzīvotāju var iestāstīt, ka Ukrainā pie varas ir fašisti.
Otrajā vietā otrās tūkstošgades notikumu topā pēc svarīguma ir likta Kolumba Amerikas atklāšana kā globālās civilizācijas aizsākums, trešajā - Lutera pasludinājums, ka cilvēka pestīšana atkarīga tikai no viņa paša ticības Dieva žēlastībai, nevis no baznīcas, ceturtajā - industriālā revolūcija, kas aizsākās 1712. gadā ar ūdenssūkņa iedarbināšanu, piektajā - Galileja atklājumi, kas nostiprināja teoriju, ka planētas riņķo ap Sauli. Hitlera nākšana pie varas izpelnījusies tikai devīto vietu - gan ar piezīmi, ka viņš bijis tūkstošgades lielākais monstrs. Staļins, Mao un Pols Pots varētu apvainoties, jo boļševisma uzvara Krievijā ir tikai 45. vietas vērta, bet Mao ceļš - tikai 64. vietā, un Čingishans arī, kura impērijai tikusi tikai 29. vieta. XIV gadsimta lielais mēris, kas nogalināja trešdaļu eiropiešu, likts 21. vietā. Preses dzimšana 1609. gadā Life skalā tika novērtēta kā 59. svarīgākais tūkstošgades notikums. Diemžēl neviens Latvijas notikums šajā simtniekā nav ticis.
Tomēr gluži pagriezuši muguru XX gadsimtam mēs 1998. gada sākumā vēl nebijām, jo tolaik vēl nebija īstas drošības, vai 2000. gadā viss neizbeigsies, tāpēc priecājāmies uz velna paraušanu. Tradicionālā Dienas Jaungada aptauja 1997. gada beigās atklāja, ka cilvēki vislabprātāk lasa avīzes, tad tikai grāmatas un sēnes (jāpiebilst, ka aptaujāti tika Dienas lasītāji). Par simpātiskāko Latvijas sievieti 1997. gadā Dienas lasītāji atzina Ievu Bondari (jāatzīmē, ka arī viņas vīrs tad vēl neasociējās ar Artusa Kaimiņa apvienību), par simpātiskāko vīrieti - Andri Šķēli. To, ka pārāk aktīva sabiedriskā dzīve var beigties arī slikti, apliecināja aptaujas secinājums, par ko 1997. gadā latvieši visvairāk skumuši, - par princeses Diānas traģisko bojāeju.