Droši vien vairāk sezonas pēdējā posmā varēja gaidīt no mūsu izlases līdera Andreja Rastorgujeva, kurš vēl pirms nedēļas Sočos laboja savu personīgo rekordu PK posmos, kad ne sev piemērotākajā disciplīnā 20 kilometru klasikā izcīnīja 4. vietu. Tieši viņš salīdzinājumā ar 2011. gada pasaules čempionātu Hantimansijskā krietni uzlabojis savus rezultātus.
Ko varēja gaidīt no pārējiem biatlonistiem? Edgars Piksons neilgi pēc pagājušās sezonas beigām lauza abas rokas un praktiski visu pirmssezonas posmu nedrīkstēja tās nodarbināt. Viņš gan nesēdēja dīkā, bet aktīvi trenējās, lai pēc iespējas ātrāk atgūtos no savainojuma. Kā vēlāk izrādījās - varbūt pārforsēja ar centību. Sezonas gaitā viņš vairākas reizes neizgāja uz starta slimības dēļ. Tāpēc, piemēram, biatlona leģenda Ūle Einārs Bjerndālens vairās no iešanas sabiedriskajā tualetē un ēšanas restorānā, lai tikai nenoķertu kādu vīrusu...
Toties paskatīsimies, kas mūsu izlasē nācis klāt, ja salīdzina ar 2011. gada pasaules čempionātu, kad Latvijas kungu komanda pēdējo reizi bija konkurētspējīga trijos (!) stafetes posmos. Pēdējās divās sezonās PK gaisotni apostīja vairāki jaunie Latvijas biatlonisti. No malas skatoties, varētu šķist, ka progresa nav - tāpat vien kuļas pa beigām, taču viņu sniegums top aizvien labāks.
Piemēram, Artūra Koļesņikova 86. vieta Hantimansijskā daudzus līdzjutējus varētu uzvedināt uz jautājumu - kāpēc viņš tur vispār brauca startēt? Bet Koļesņikovs ar piecām kļūdām šaušanā aiz sevis atstāja vairākus ļoti labus biatlonistus. Kaut vai, piemēram, kanādieti Žanu Filipu Legeleku, kurš šīs sezonas 1. posmā Zviedrijā izcīnīja zelta medaļu sprintā. Hantimansijskā kanādietis ar četrām kļūdām šaušanā Artūram finišā zaudēja 12 sekundes...
Pirms dažiem gadiem tas nešķita īsti ticami, bet pēdējo divu sezonu laikā mūsu jaunie biatlonisti ir pietuvojušies vidējam līmenim, zaudējot viņiem sekundes, nevis minūtes. Un ne jau Koļesņikovs ir vienīgais jaunais. Arī Toms Praulītis, Krišjānis Meirāns, Oskars Muižnieks un citi. Dāmām cerīgāk šo sezonu aizvadīja Žanna Juškāne, kurai vēl joprojām trūkst stabilitātes.
Tā ka progress Latvijas izlasei ir. Ja to izdosies turpināt arī nākamsezon, drīz vien Latvija varēs atkal PK posmiem pieteikt četrus vīrus. Patlaban gan Latvija saglabā pašreizējo dalībnieku kvotu - trīs kungi un viena dāma. Un šāds vietu skaits mūsu izlasei būs vismaz līdz 2014. gadam.