Trešdien policija arestēja vairāk nekā 500 protestētāju, kas piedalījās demokrātiskā sēdmītiņā. Viņiem tika inkriminēta neatļauta pulcēšanās un policijas rīkojumu nepildīšana.
Otrdien desmitiem tūkstoši protestētāju pārplūdināja pilsētas ielas. Organizētāji pauda viedokli, ka visas dienas garumā protestos piedalījušies ap 210 tūkstošiem ar Ķīnas politiku Honkongā neapmierināto. Policija paziņoja, ka protesta kulminācijā piedalījušies gandrīz 100 tūkstoši.
Analītiķi uzskata, ka Honkonga saskārusies ar konfrontāciju, ko izraisījušas atšķirības uzskatos par tās nākotnes attīstības ceļu starp prodemokrātiskajiem aktīvistiem un Ķīnas valdību.
Prodemokrātiskie aktīvisti uzskata, ka Honkongas iedzīvotājiem jābūt tiesībām vēlēt pilsētas galvu. Ķīnas valdība sola, ka varētu ieviest vēlēšanas no 2017. gada, taču grib paturēt tiesības apstiprināt vai noraidīt kandidātus īpaši izveidotā komisijā.
Jūnijā aktīvisti bija noorganizējuši neoficiālu referendumu par nākamā pilsētas vadītāja izvēlēšanas kārtību, kurā piedalījās 800 tūkstoši cilvēku. Taču Honkongas valdība 10 dienas ilgušo referendumu nosauca par nesaistošu no likumības viedokļa. Ķīnas valdība to raksturoja kā nelikumīgu farsu.
Ķīna atguva Honkongu 1997. gadā, izpildot 1984. gadā starp Ķīnu un Apvienoto Karalisti parakstītu vienošanos.
Tolaik Ķīna piekrita pārvaldīt Honkongu, ievērojot principu «viena valsts, divas sistēmas», kas paredzēja, ka pilsētai būs īpašas autonomijas tiesības, izņemot ārlietu un aizsardzības sfēru, ko tā varēs baudīt 50 gadu.
Tāpēc formāli arī tagad Honkongā darbojas no pārējās Ķīnas atšķirīga likumu sistēma, kas pieļauj pulcēšanās un runas brīvību.
Katru gadu tūkstošiem honkongiešu pulcējas Tjaņaņmiņa laukuma slaktiņa atceres pasākumos, lai gan pārējā Ķīnas daļā to aizliegts pat pieminēt.
Prodemokrātiskie protesti 1. jūlijā arī kļuvuši par ikgadēju pasākumu. Taču šogad tas bijis īpaši masveidīgs, jo daudzi ir nemierā ar Ķīnas valdības paziņojumu par Pekinas kontroles palielināšanu pār Honkongu.