Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +13 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 22. septembris
Maigurs, Mārica, Māris

Horoskopi

Osu meži Latvijā ir viens no retākajiem biotopiem. Osi ir reljefa formas, kas veidojušās ledāja kušanas laikā. Vietās, kur zem ledāja bija cieti dolomīta un kaļķakmens ieži, ūdens straumes nespēja dziļi iegrauzties. Kušanas ūdeņi ledāja tuneļos sanesa smiltis un granti, kas, ledājam nokūstot, kļuva redzamas kā līkloču vaļņi un pauguru virknes.

Tātad osi ir gari vaļņveida pauguri ar stāvām nogāzēm, kas atgādina ceļu uzbērumus. Nosaukums cēlies no zviedru vārda «ᅢᄂsar - kore», bet latvieši tautā tos dēvē par āžu mugurām. Osu augsni veido augstveidīga smilts, oļi un grants, uz tiem aug specifiska augu valsts, un tie ir īpaši aizsargājami biotopi. Viens no tādiem atrodas Driksnas silā. Dabas Diena devās to izpētīt.

Visvairāk Latgalē

A/s Latvijas valsts meži vides eksperte Diāna Marga stāsta, ka Latvijas teritorijā osu ir maz un uz tiem augošie meži ir tikai 0,02% no kopējās mežu teritorijas. Osi visvairāk koncentrēti Austrumlatvijā, Kurzemē to ir mazāk. Garākais Latvijā ir Andrupenes oss - 58 km, bet pasaulē garākais ir Kanādā un sasniedz 800 km. Oss var būt viens, bet osu grēda var veidoties no vairākiem osiem, novietotiem blakus. Pazīstamākie osi Latgalē ir Numernes valnis, Grebļakalns un osi pie Andrupenes, bet citviet Latvijā Mazie Kangari, Lielie Kangari un Ogres Zilie kalni. Uz osiem visbiežāk aug gaiši priežu meži, kuru zemsedzē, pateicoties kaļķainajai augsnei, izveidojies īpatnējs un bagāts augu sugu sastāvs. Tā kā Latvijā reti ir gan osi, gan ar tiem saistītie īpatnējie, sugām bagātie meži un tajos sastopamās sugas, šie meži atzīti par īpaši aizsargājamiem - vēsta Dabas aizsardzības pārvaldes informācija. Osu meži ir no traucējumiem atkarīgi biotopi, tādēļ tiem nepieciešama uzraudzība un kopšana, kas notiek saskaņā ar 2004. gadā tapušo Dabas aizsardzības plānu. Tā kā katra teritorija nedaudz atšķiras, Driksnas sila biotopā sakopšanas darbi noris saskaņā ar 2012. gadā izstrādātajiem Driksnas sila individuālajiem apsaimniekošanas noteikumiem.

Īpaša sakopšana

Diāna Marga ir vides plānošanas speciāliste un sertificēta mežu, vaskulāro un saldūdens augu eksperte. Pirms ķerties pie sakopšanas darba, viņa vērtē biotopu, tā kvalitāti, kā arī veic dažādus monitoringus - sugu, biotopu, rekreācijas vietu monitoringu, putnu ligzdu apsekošanu un saskaņā ar iegūtajiem datiem izveido norādījumus, kur un kā veikt kopšanu. LVM teritorijās katru gadu lielās platībās notiek biotopu kopšana - katrā mežsaimniecībā vismaz 25 ha. Tiek koptas arī medņu riestu vietas, pērn 36 ha platībā. Ziemeļlatgalē pagājušajā gadā tika sakoptas 28 ha LVM biotopu teritorijas, no tām 7 ha Driksnas silā. Biotopu kopšanā tiek izmantoti dažādi paņēmieni - pļauj bioloģiski vērtīgas pļavas, cērt pamežu paaugu, medņu riestu vietās attīra meža otro stāvu utt. Osu reljefa formu biotopiem var tikt piemēroti dažādi apsaimniekošanas pasākumi. Diāna stāsta, ka osu meži ir jutīgi pret eitrofikāciju - bagātināšanos ar sugām, kas šim biotopam nav raksturīgas. Visizteiktāk vērojama egļu ienākšana, kas apēno augsni, bet osu biotopu specifikai vajag skrajus, gaismas apspīdētus laukumus, kā traucēklis raksturīga arī apaugšana ar biezu sūnu. Vides eksperte stāsta, ka senāk vismaz reizi 100 gados katrs mežs dega, rezultātā priedes koku stāvā parasti lielākoties izdzīvoja, bet bojā gāja egles un pameža krūmi. Sadegot zemsedzei, samazinājās vai pilnībā izdega sūnas un atsedzās minerālaugsne. Zemsedze kļuva ievērojami daudzveidīgāka un piemērotāka tam, lai tajā dzīvotu lielāks sugu skaits. Eksperti diskutē par kontrolētās dedzināšanas nepieciešamību, ko jau daudzus gadus izmanto Skandināvijā gan augsnes sagatavošanā izcirtumos, veicinot dabisku meža atjaunošanos, gan sausos priežu mežos, kuros nepieciešams atdarināt dabisko uguns traucējumu. Tā veidojas retajām sugām piemēroti apstākļi. Pasākums tiek veikts stingri kontrolētās, parasti nelielās platībās, ciešā ugunsdrošības speciālistu vadībā un uzraudzībā. Taču patlaban Latvijā šādu degšanu ir sarežģīti un dārgi noorganizēt, tādēļ osu biotopu kopšanai tiek izmantoti citi līdzekļi.

Tiek nocirsti saaugušie otrā stāva pameža un paaugas koki - galvenokārt egles. Tiek izvākti zari, lai skujas nepaliek uz zemes un, tām trūdot, nebagātinās augsne ar konkrētajam biotopam nevajadzīgām vielām. Ir vajadzīgi arī zemsedzes traucējumi, lai nav ļoti blīva sūnu seguma, kurā mežam raksturīgās retās puķes silpurenes nevar iesēties. Tādēļ notiek augsnes skarificēšana, bet atsevišķās platībās novāktas un no meža izvestas sūnas, atsedzot kailus zemes laukumus. Darbi tiek veikti rūpīgi un precīzi, saglabājot biotopu specifisko ainaviski dabisko vidi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Aisargājamie augi osu mežos

Pļavas silpurene - augs klāts ar biezu apmatojumu. Apakšējās lapas ar kātiem, vairākkārt plūksnaini šķeltas, plaukst reizē ar ziediem vai nedaudz vēlāk. Ziedi bāli violeti, iesarkani, pa vienam. Zied no aprīļa līdz jūnija sākumam.
Meža silpurene - apakšējās lapas ar gariem kātiem, trīsstaraini vai piecstaraini dalītas, attīstās pēc ziedēšanas. Ziedi tumši vai gaiši violeti, pa vienam. Zieds attīstās pirms lapām. Zied aprīļa beigās, maija sākumā.
Smiltāja neļķe - daudzgadīgs, neliels neļķu dzimtas lakstaugs. Parasti veido blīvu ceru. Ziedi smaržīgi, pa vienam vai nedaudzi stublāja galotnē. Vainaglapas baltas vai gaišsārtas, gals bārkstains, pie pamata ar sīku, sārtu punktu vai svītru zīmējumu un purpursarkanu šķērssvītru. Zied no jūnija līdz augustam.
Mugurenes - daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs. Stublājs stīvs, stāvs, galotnē noliecies, šķautņains. Ziedi smaržīgi, nokareni, auglis - zili melna oga. Zied maijā un jūnijā.
Asinssārtā gandrene - daudzgadīgs gandreņu dzimtas lakstaugs. Tuvojoties rudenim, stublājs un lapas iegūst sārtu nokrāsu. Ziedi lieli, purpursārti. Zied no jūnija līdz augustam.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Veicina Alcheimera slimību

Dzīvošana spožām gaismām izdaiļotās metropolēs ir vilinoša, bet varētu izrādīties visai bīstama izvēle. Tāds secinājums izriet no amerikāņu zinātnieku pētījuma.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?