Šogad atceres pasākumi notiek visdažādākajā veidā - gan spēle skolēniem, gan lauksaimnieku tikšanās Zemkopības ministrijā, diennakti ilga barikāžu rekonstrukcija Doma laukumā, zinātniska konference un īpaši veidoti koncerti.
Uzkrāj stāstus
Pēc Ministru kabineta (MK) iniciatīvas rīkotajās atmiņu studijās cilvēki varēja pastāstīt savus spilgtākos barikāžu laika iespaidus, un divās dienās savākti 167 stāsti, bet 15 atsūtīti elektroniski. Stāstus joprojām var sūtīt uz MK visdažādākajos formātos līdz 15. janvārim. Trīs no studijām atradās Rīgā, pa vienai arī Liepājā un Valmierā. Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Zaiga Barvida Dienai norāda, ka šo iespēju izmantojuši visdažādākie cilvēki, kuri nav īpaši organizēti - faktiski vienīgais izņēmums bija premjere Laimdota Straujuma. Citas amatpersonas savās atmiņās akcijas ietvaros nav dalījušās. «Neesmu pati visus stāstus noklausījusies, bet no kolēģu un projektā iesaistīto studentu stāstītā zinu, ka šie stāsti ir dziļi personiski. Vienam bijusi bērna dzimšanas diena, staigājuši pa pilsētas centru, un vakarā televīzija ziņojusi par šaušanu. Cits atceras, kā bijis Doma laukumā vai gulējis uz Latvijas Televīzijas ēkas trepēm. Vienota ir apziņa, ka šie cilvēki nebaidījās,» stāsta Z. Barvida.
Iegūtie atmiņu stāsti tiks nodoti Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Barikāžu muzejam un Latvijas Nacionālajam arhīvam tālākai saglabāšanai. Spilgtākie tiks iekļauti apmēram pusstundu garā filmā, kas pirmizrādi piedzīvos barikāžu atceres pasākumā Ministru kabinetā 19. janvārī.
Salīdzinot ar Barikāžu muzeju, kura krājumā ir pat autobuss Ikarus, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums, kas veltīts barikādēm, ir neliels - ap 50 fotogrāfiju, mazāk par desmit lietisko priekšmetu un ap desmit dokumentu, Dienai uzskaita muzeja pārstāvis Toms Ķikuts. Tieši tāpēc muzejs aicina atsaukties cilvēkus, kuru rīcībā ir priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti par 1991. gada janvāra barikādēm, un būtu pateicīgs tās saņemt krājuma papildināšanai. «Muzeja misija ir dokumentēt visu Latvijas vēsturi līdz mūsdienām. Mums nebūs lielformāta priekšmetu kā Barikāžu muzejam, taču cenšamies, lai krājums ir pietiekams un šo tēmu varētu iekļaut ekspozīcijā,» stāsta T. Ķikuts. 16. janvārī muzejs arī rīko tikšanos ar Latvijas Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju, Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieku, pašlaik - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieku Daini Īvānu. Tieši viņš 1991. gada 13. janvāra rītā Latvijas Radio aicināja cilvēkus pulcēties uz manifestāciju Daugavmalā.
Lai nejustos aizmirsti
Barikāžu dalībnieku vidū bija daudz zemnieku, kuri ar lauksaimniecības tehniku atbrauca uz Rīgu. Toreizējās valdības lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers atceras, ka pēc notikumiem Lietuvā, kur gāja bojā 14 cilvēki, viņš 13. janvāra rītā sazvanījies ar tā laika satiksmes ministru Jāni Janovski un sākuši domāt, ko darīt, lai aizsargātu cilvēkus, kuri ieradīsies uz manifestāciju un paliks Rīgā. Bijusi runa, ka smagā lauksaimniecības tehnika varētu būt šķērslis, ja PSRS armija iebrauktu pilsētā ar bruņutransportieriem. Kad ap divpadsmitiem dienā izdevies tikties ar valdības vadītāju Ivaru Godmani, viņš vēl šaubījies, taču tehnika tobrīd jau bijusi ceļā uz Rīgu.
D. Ģēģers stāsta, ka lauksaimniekus saorganizēt nebijis grūti, jo tolaik vēl pastāvējusi centralizētā tautsaimniecības pārvaldes sistēma, taču, organizējot cilvēkus ar rajonu izpildkomiteju, lauksaimniecības pārvalžu un meliorācijas pārvalžu starpniecību, tika apieti Latvijas Tautas frontes koordinācijas centri, tāpēc ir tādi barikāžu dalībnieki, kuriem vēlāk tā arī nav pateikts paldies. Tieši tāpēc šodien Zemkopības ministrijā notiek pasākums barikāžu dalībniekiem - lauksaimniekiem. Ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece Dienai atzīst, ka pasākuma rīkotājiem nav bijuši saraksti ar uzvārdiem, tāpēc ministra vārdā pašvaldībām izsūtīts uzaicinājums apzināt novadu cilvēkus - barikāžu dalībniekus. Šobrīd zināms, ka pasākumā varētu piedalīties ap 200 zemnieku, uzrunas teiks arī Igaunijas un Lietuvas vēstnieki. Pasākuma dalībnieki dāvanā saņems gan grāmatas, gan Latvijas pasta izdoto barikāžu piemiņas pastmarku.
Skolēni grib piedalīties
Interese par barikāžu atceres pasākumiem ir arī skolēniem, kuri tajā laikā nebija dzimuši. Jau ne pirmo gadu Barikāžu muzejs Zaķusalā rīko Barikāžu rekonstrukcijas spēli skolu jaunatnei, kuras dalībnieki sacentīsies zināšanās un veiklībā, demonstrējot arī barikāžu būvēšanas iemaņas, stāsta muzeja administrators Jānis Gleizds. Skolu atsaucība bijusi ļoti liela, tikai būtu labi, ja tās pieteiktos laikus - vēl pirmdien zvanījuši interesenti, taču pieteikšanās bija līdz 1. decembrim. Iespējams, lielās intereses dēļ nākamgad varētu palielināt komandu skaitu.
Barikāžu muzeja organizēto pasākumu skaitā ir arī diennakti ilgā barikāžu rekonstrukcija Doma laukumā, kas sāksies 15. janvārī trijos dienā un beigsies šajā pašā laikā 16. janvārī. Iecerēts, ka būs tālaika tehnika, degs ugunskuri, klāt būs kadeti un jaunsargi, bet uz koncertu vakarā pieteikušies tik daudzi mūziķi, ka gandrīz nācies rīkot atlasi. Nosacītās barikādes tikšot veidotas uz vietas, iesaistoties visiem kopā.
Barikāžu piemiņai regulāri Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) rīko zinātnisko konferenci, kas būs arī šogad. LZA viceprezidents Tālavs Jundzis stāsta, ka šoreiz uzsvars likts uz gados jauniem pētniekiem, tajā skaitā no Lietuvas un Igaunijas. «Mēs par maz stāstām pasaulei par barikādēm,» uzskata T. Jundzis. Viņš arī cer, ka interese par barikāžu atceri neapsīks.