Neviens stratēģiskās plānošanas dokuments līdz šim nebija tik plaši apspriests, kam viens no iemesliem ir NAP sasaiste ar Eiropas fondu nākamo plānošanas periodu. Dažas minūtes pēc balsojuma Saeimā mediji saņēma PKC direktora M. Krieviņa viedokli: «Būtiski ir apzināties, ka ar apstiprināšanu Saeimā darbs pie NAP 2020 nebeidzas. Sākas nākamais posms - tā ieviešana -, kas būs vēl sarežģītāks un prasīs aktīvu sadarbību starp visiem valsts pārvaldes līmeņiem.» Rasma Kārkliņa (Vienotība) uzsvēra, ka tieši PKC izveidošana varētu nodrošināt dažādu ministriju interešu koordināciju, kas iepriekš bija problēma, un tā jau ir būtiska reforma. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) sēdē izteica nožēlu, ka neviens no valdības, kas ir NAP iesniedzēja, nepiedalījās sēdē un nedzirdēja deputātu teikto.
Jānis Tutins (SC) pieminēja jau iepriekš pašvaldību izteiktās bažas par NAP iezīmēto modeli deviņi plus 21, kas nozīmē 89 pašvaldību atstāšanu ārpus iespējām pretendēt uz atbalstu to attīstībai. Lolita Čigāne (Vienotība) oponēja: «Tagad cilvēks no Riebiņiem brauc uz Rīgu vai Dublinu, bet, koncentrējot investīcijas centros, mēs varam panākt, ka šis cilvēks brauc uz Preiļiem.» Vladimirs Reskājs (SC), kurš NAP uztver kā valsts biznesa plānu, dokumentā vairāk līdzības saskata ar kādas partijas programmu. Ingmārs Līdaka (ZZS) atzīst, ka NAP ir vajadzīgs, lai piesaistītu ES naudu, bet plāns nepārliecinot, ka tas tiešām palīdzēs to izdarīt.