Interese esot nevis Indriksona uzņēmumam, bet futbolam

2000.g.- tiek likvidēts dabas draugu centrs Saulesdārzs, neilgi pēc tam izglītības ministra Māra Vītola (TP) pēdējās darba dienās Saules dārzs tiek iznomāts Skonto apakšuzņēmumam Ķeizarmežs
2002.g. - tiek pieņemts lēmums privatizēt daļu Saules dārza, pēc dažiem mēnešiem pēc sabiedrības protestiem valdība lēmumu pārskata, Rīgas dome aicina Saules dārzu nodot pašvaldībai, IZM vēlas lauzt līgumu ar Ķeizarmežu
2003.g. - IZM un Ķeizarmežam neizdodas vienoties par nomas līguma grozījumiem, IZM iesniedz prasību tiesā par Ķeizarmeža nomas maksas parādu piedziņu, IZM gatavojas lauzt līgumu ar Ķeizarmežu
2004.g. - Ķeizarmežs tiesā iesniedz pretprasību, lūdzot piedzīt Saules dārzā veiktos ieguldījumus, IZM un Ķeizarmežs panāk mierizlīgumu
2006.g.- IZM prasa izpildrakstu parādu piedziņai no Ķeizarmeža, jo uzņēmums neievēro parādu atmaksas grafiku, vēlāk IZM piekāpjas un noslēdz vēl vienu vienošanos ar Ķeizarmežu, atkal sāk virzīties
Saules dārza privatizācijas jautājums, tas iestrēgst valdības komitejā
2007.g. - IZM, Saeimas un Rīgas domes pārstāvji aicina valdību nesteigties ar Saules dārza privatizāciju
2008.g. - IZM nodod Saulesdārzu FM, jautājums par Saulesdārza privatizāciju atkal iekļauts valdības sēdes darba kārtībā, Valsts prezidents aicina valdību ar šo jautājumu nesteigties, tā virzību uz laiku aptur KNAB, kas sācis pārbaudi par privatizācijas tiesiskumu
2009.g. - FM lauž nomas līgumu ar Ķeizarmežu un noslēdz līgumu ar SIA Nacionālo izlašu sagatavošanas centrs uz pieciem gadiem, valdības komiteja gada nogalē atkal skata jautājumu par Saules dārza privatizāciju, Ekonomikas ministrijai uzdod sagatavot privatizācijas atteikuma projektu