Leipcigas grāmatu tirgus notika no 14. līdz 17. martam. Latvija ar savu nacionālo stendu pēc ilgāka pārtraukuma kopš 2007. gada atsāka piedalīties pagājušogad. Šogad rakstnieki - Juris Zvirgzdiņš, Inga Žolude, Māra Cielēna, Kristīne Želve, Vilis Lācītis, Nora Ikstena un Kristīne Ulberga - piedalījās ar lasījumiem ne tikai pašā mesē, bet arī skolās. Piedalīšanās Leipcigas grāmatu tirgū ir liela iespēja grāmatniekiem «paskatīties uz citiem un parādīt sevi», jo četru dienu laikā cauri tirgum izplūst aptuveni 160 000 literatūrā ieinteresētu cilvēku straume. Par Latvijas stendu interese bijusi visdažādākajai auditorijai, sākot no apgādu redaktoriem, bibliotekāriem, studentiem, tulkotājiem un beidzot ar cilvēkiem, kuri interesējušies par Latviju kā par tūrisma galamērķi.
Lasa ārzemju autorus
«Grāmatu tirgus būtu jādala divās dažādās jomās. Ir profesionālais tirgus, kurā pamatā piedalās autortiesību aģenti, kur notiek sarunas viens pret vienu - aģentam ar aģentu vai izdevējam ar izdevēju. Tāds pamatā ir Frankfurtes un Londonas grāmatu tirgus. Un ir tirgus, kas domāts rakstniekam un lasītājam, kur jau no pirmā rīta līdz pat pēdējam brīdim ir atļauta ieeja katram, kas to grib un var nopirkt biļeti,» starptautisko grāmatu tirgu profesionālo specifisku skaidro Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga, kurš tikko pārradies no Leipcigas grāmatu tirgus, kur vienā pūlī varēja sastapt gan karnevāliski saģērbušos jauniešus zaļiem matiem un zārku uz muguras (interneta lomu spēļu spēlētājus), gan nopietnus rakstniekus un izdevējus, kuri mēdz stendus apmeklēt arī inkognito. Leipcigas grāmatu tirgus ir viens no visnozīmīgākajiem un plašāk apmeklētajiem. Līdzīgi strādā arī Gēteborgas grāmatu tirgus. Vienlaikus notiek vairāki tūkstoši lasījumu dažādās hallēs gan bērniem, gan pieaugušajiem. Paralēli notiek arī Leipcigas meses iniciēts festivāls Leipciga lasa - pasākumi pilsētā dažādās kultūras vietās, kafejnīcās un teātros. «Visa tirgus centrā ir grāmata, autors un lasītājs, un viņu tiešais kontakts. Vāciešiem ir ļoti izteikta diskusiju kultūra,» novērojis J. Oga. Viņš uzsver, ka Vācija uz šobrīd kopējās neieinteresētības fona izceļas ar atvērtību un profesionālu zinātkāri. Vācija joprojām esot tā vieta, kur lasītājus interesē arī ārzemju rakstnieki, arī no zemēm, par kurām viņi zina maz vai nemaz: «Protams, skandināvu detektīvi aizvien ir pāri visam, pārspējot viņu pašu autorus. Zviedru kriminālromānu autors Henings Mankels ir populārākais rakstnieks Vācijā. Arī Leipcigas meses vadības attieksme jau kopš 90. gadu sākuma ir bijusi ļoti pretimnākoša.»
Īpaša loma Latvijas rakstnieku atpazīstamībai Vācijā ir tulkotājam Matiasam Knollam, kurš aizveda uz Leipcigas grāmatu mesi mūsu rakstnieces: Amandu Aizpurieti, kura tolaik jau bija Vācijā pazīstama ar savu dzeju, Māru Zālīti, Ingu Ābeli, Noru Ikstenu un citas. Kuri Latvijas literātu vārdi ir Vācijā zināmākie šobrīd? «No dzejniekiem noteikti joprojām Amanda Aizpuriete, Sandra Kalniete ar grāmatu Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos, kas iznāca arī t. s. mīksto vāku izdevumā plašām masām, Dace Rukšāne, kuras grāmata Kāpēc tu raudāji? pirms pāris gadiem iznāca Šveicē, un, nenoliedzami, Māris Putniņš, kura Mežonīgie pīrāgi iznāca prestižajā izdevniecībā S. Fischer Verlage, kas ir otrs lielākais Vācijas apgāds,» uzskaita J. Oga.
Rakstniekiem draudzīgs
Latvijas nacionālā stenda koncepcija no vizuālā viedokļa izrietējusi, turpinot sadarbību ar arhitektiem Jāni Brinkmani un Jāni Mercu. Stends bija no kartona, pārstāvot Latvijas eko ideju - dabai un rakstniekiem draudzīgo vidi. Tradicionāli stendā varēja iepazīties ar Literatūras gada balvas ieguvēju darbiem, Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā laureātiem, skaistāko grāmatu konkursa Zelta ābele laureātiem, ar jaunākajiem un zīmīgākajiem tulkojumiem vācu valodā un citās svešvalodās, kā arī izdevumiem, kam šajā brīdī ir īpaša nozīme. Šogad tā bija Valentīnas Freimanes grāmata Ardievu, Atlantīda!, kurai vācu valodā top Matiasa Knolla tulkojums. Latvijas stenda koptēlu veidoja Gitas Treices ilustrācijas no pasaules skaistākajai grāmatai nominētās Džordi Sjerra i Fabra grāmatas Kafka un ceļojošā lelle un Ievas Samauskas Meitene, kas zināja visas pasaules valodas. Stenda māksliniecisko koncepciju izveidojusi māksliniece Ūna Laukmane un Jānis Brinkmanis. Latvijas nacionālais stends tika veidots sadarbībā ar nodibinājumu Rīga 2014, stiprinot Rīgas kā pasaules kultūras galvaspilsētas identitāti.
Vaicāts, cik dibināts ir iespaids, ka Latvijā izdotās grāmatas ir īpaši skaistas, Jānis Oga apstiprina, ka šādam lepnumam tiešām ir pamats. Latviešu izdevēji, viņaprāt, atļaujas strādāt daudz brīvāk un radošāk: «Mums tik ļoti nediktē noteikumus komerciālais aprēķins.»
Bet jau jaunnedēļ Latvijas grāmatniecības profesionāļi pošas uz Boloņas grāmatu tirgu, kas notiks no 25. līdz 28. martam. Latviju specializētajā bērnu literatūras tirgū pārstāvēs skaistākās bērnu grāmatas, gan arī tās, kas pieejamas vēl tikai paraugtulkojumos. Stenda uzmanības centrā būs mākslinieks Reinis Pētersons gan ar savām brīnišķīgajām ilustrācijām izdevniecības Liels un mazs grāmatām, gan savu jau starptautiskus laurus plūkušo animācijas filmu Ursus. Reinis Pētersons šogad ir arī nominēts prestižajai Astridas Lindgrēnes piemiņas balvai.