Vai to cena būs tik augsta, lai ZZS pēc premjera otrdienas rīkojuma par tieslietu ministra pienākumu izpildītāju labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) vietā iecelt aizsardzības ministru Imantu Lieģi (_Pilsoniskā savienība_) apdraudētu koalīcijas stabilitāti, rādīs balsojumi Saeimā par vakantajiem ministru amatiem.
Kā liecina vairāku avotu Dienai atzītais, A. Lemberga interese panākt, lai tieslietu ministra amats būtu ZZS vai tai lojāla kandidāta rokās, galvenokārt pamatota ar nepieciešamību nodrošināt ietekmi Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā esošajā Uzņēmumu reģistrā (UR). Tieši UR ir izšķirīga loma, lai pēdējais vērienīgais A. Lemberga ietekmes bastions Ventspils biznesā miljonus vērtā a/s Latvijas kuģniecība (LK) neizslīdētu no viņa «rokām». Tieslietu ministrs tieši neietekmē UR valsts galvenā notāra lēmumus, taču ir tiesīgs izskatīt sūdzības par UR lēmumiem un attiecīgi rīkoties, ignorējot sūdzību vai rosinot UR pārskatīt lēmumu.
Janvāra beigās no A. Lemberga ietekmes izslīdēja kontrole pār LK lielāko īpašnieci a/s Ventspils nafta. VN vadība tad nonāca starptautiskā koncerna Vitol un tā saukto Lemberga oponentu rokās. Loģiski bija sagaidīt, ka pēc tam tiks sasaukta LK akcionāru sapulce, kurā mainīs arī A. Lembergam lojālo LK padomi. Tomēr, neraugoties uz VN centieniem sasaukt LK akcionāru sapulci, lai izdarītu izmaiņas, tas aizvien nav izdevies. Cīņā iesaistīts arī UR, jo tam saskaņā ar likumu ir tiesības sasaukt uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulci. Vienu reizi UR jau izlīdzēja A. Lemberga spēkiem, noraidot VN lūgumu sasaukt LK akcionāru ārkārtas sapulci. UR to pamatoja ar LK paziņojumu, ka ārkārtas akcionāru sapulce sasaukta 8. oktobrī. Pirms nedēļas VN iesniedza jaunu lūgumu UR nodrošināt LK akcionāru ārkārtas pilnsapulces sasaukšanu ne vēlāk kā 26. aprīlī. Formāli UR jāatbild līdz 30. aprīlim. Ar UR valsts galveno notāru Ringoldu Balodi, lai noskaidrotu iespējamo ietekmi uz UR jautājumos, kas skar LK, otrdien Dienai neizdevās sazināties, taču UR Preses dienests jau iepriekš uzsvēris, ka reģistrs savos lēmumos ir neatkarīgs un vadās tikai no likumdošanas.
Tieslietu ministrs arī ir tiesīgs rosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, ja saņemtas tiesvedības procesā iesaistītu personu sūdzības. A. Lembergs ir apsūdzētais vērienīgā krimināllietā, un līdzšinējā tās iztiesāšanas gaita rāda, ka ar dažādām sūdzībām ne viņš, ne viņa advokāti neskopojas. Ministrs tiesīgs rosināt arī grozījumus ar tiesībsargājošām iestādēm, tajā skaitā prokuratūru un KNAB, saistītajos likumos. Viņš var arī reaģēt uz personu sūdzībām par izmeklēšanas iestāžu darbu. Pašreizējie likumi tieslietu ministram liedz iejaukties, piemēram, A. Lemberga asi kritizētās Ģenerālprokuratūras darbā, jo ar likumu noteikts, ka prokuratūra ir neatkarīga institūcija. Taču Saeimas kuluāros jau izskanējušas neformālas runas, ka būtu jāsāk diskutēt par grozījumiem Prokuratūras likumā, kuri noteiktu - prokuratūra pakļaujas izpildvarai un ir TM pārraudzībā. Šādas izmaiņas vairāku juristu un amatpersonu, to vidū Saeimas spīkera biedres Solvitas Āboliņas (JL), skatījumā sagrautu prokuratūras neatkarību.