Latvijā šo vēža veidu diagnosticē ap 600 cilvēkiem, savukārt 500 cilvēku mirst ar šo slimību. Šā vēža izcelsmē galvenā loma ir kuņģa helikobaktērijai. Nesen LU ERAF projektā veiktā pētījumā pierādīja, ka 79% no mūsu valsts iedzīvotājiem nēsā šo mikroorganismu, un tas arī izskaidrojot slikto kuņģa vēža statistiku. Tiesa, tikai 1-2% cilvēku, kuri sadzīvo ar helikobaktēriju, attīstās kuņģa vēzis. Vairākumam šī baktērija izraisa vēža pirmssaslimšanu - attīstās atrofisks gastrīts, intestinālas metaplāzijas, displāzijas. Kuņģa vēža skrīningu pasaulē veic tikai divās valstīs - Japānā un Korejā. Tur tiek izmantota rentgenoloģiska diagnostika vai endoskopija. Tomēr zinātnieki norāda - Eiropā šādu metožu izmantošana skrīningam nebūtu racionāla izmaksu un pacientam radītā diskomforta dēļ.
Tāpēc zinātnieki cenšas attīstīt neinvazīvas metodes paaugstinātu riska stāvokļu, piemēram, atrofijas, atklāšanai. LU Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros jau veikts būtisks darbs, lai Latvijas apstākļos izpētītu šādas metodes izmantošanas iespējas. Proti, izmērot asinīs pepsinogenu līmeni, netieši var noteikt atrofisko izmaiņu klātbūtni kuņģa gļotādā. Latvijā veiktā pētījumā iesaistīti gandrīz 1000 cilvēku, kuriem ir bijušas kuņģa problēmas, viņiem veiktas asins analīzes, lai salīdzinātu trīs testu veidus. «Zinām, ka šāds tests «strādā» kā diagnostiskais tests, bet jautājums ir, vai, veicot šo testu, reāli novērsīs saslimšanu ar vēzi. Tāpēc jāveic šie plašie pētījumi,» saka M. Leja. Gistar pētījumā plānots iekļaut pacientus augstas saslimstības reģionos - Krievijā, Baltkrievijā, Latvijā. Pētījuma kopējais laiks būs 15 gadu, tiks piesaistīti dažādi finansējuma avoti.