Pateicoties amerikāņu apmācītās un bagātīgi ekipētās Irākas armijas nespēkam, dumpiniekiem bez lielām pūlēm ir izdevies nostiprināt pozīcijas rajonos, kas atrodas pat tuvāk par simts kilometriem no Bagdādes.
Savienotās Valstis, kas 2011. gadā izveda savu karaspēku no Irākas, izskata iespēju militāri palīdzēt vardarbības pārņemtajai valstij, bet neatbild, vai varētu veikt gaisa triecienus, ko esot lūgusi Irākas valdība.
Karavīri aizbēg
Irākas premjerministra Nūrī el Mālikī valdība pašlaik kontrolē tikai valsts austrumus un dienvidus, jo gada sākumā ISIS ieņēma valsts rietumu provinces Anbāras lielākās pilsētas Ramādī un Fallūdžu, kas atrodas tikai 70 kilometru no Bagdādes, bet šonedēļ viena pēc otras islāmistu rokās krita ziemeļu pilsētas Mosula, ko ir pametis jau pusmiljons iedzīvotāju, Beidžī, Tikrīta un Sāmarra.
«Turpiniet savu gājienu, jo cīņa vēl nav sasniegusi kulmināciju!» teikts ISIS vadības ceturtdien izplatītajā audiopaziņojumā. «Tā tiks sasniegta Bagdādē un Kerbelā (šiītu musulmaņu svētā pilsēta). Tādēļ esiet gatavi!»
Beidžī pilsētā atrodas valstī lielākā naftas pārstrādes rūpnīca, bet nemierniekiem neesot izdevies to ieņemt, paziņoja valdība. Bagdāde arī apgalvo, ka armija ir atguvusi kontroli pār bijušā Irākas diktatora Sadama Huseina dzimto pilsētu Tikrītu, ziņo telekanāls CNN.
Tikmēr kurdu autonomās valdības spēki ceturtdien bez pretestības iegāja Kirkūkas pilsētā, ko kurdi jau sen vēlas iekļaut Kurdistānas sastāvā, apgalvojot, ka tā esot viņu kultūras šūpulis. Kurdu karavīri apgalvo, ka irākiešu karavīri ir aizbēguši no pilsētas.
Bez cīņas viņi atdeva arī ISIS ieņemtās pilsētas, aiz sevis pametot uniformas, ieročus un tehniku, kas nu ir nonākusi nemiernieku rīcībā. «Mēs viņus nespējam sakaut. Viņi ir labi apmācīti ielu kaujās, bet mēs nē. Mums ir nepieciešama vesela armija, lai padzītu viņus no Mosulas,» kāds dezertējis Irākas armijas virsnieks sacīja Reuters.
Savstarpēja neuzticība
Karavīru mīkstmiesība ir pamatīgs apkaunojums 190 tūkstošu militārpersonu lielajiem Irākas bruņotajiem spēkiem, kuru apmācībā un apbruņošanā ASV esot iztērējušas gandrīz 25 miljardus dolāru (18,5 miljardi eiro).
Šeit gan jāņem vērā, ka Irākas armija ir sava veida spogulis valstī pastāvošajai dziļajai neuzticībai starp vairākumā esošajiem šiītiem, kas apdzīvo lielākoties valsts dienvidus, un pārsvarā ziemeļos dzīvojošajiem sunnītiem, kuriem nav siltu jūtu pret šiīta N. el Mālikī vadīto valdību, kas pēdējos gados ir centusies samazināt sunnītu politisko ietekmi.
Tieši sunnītu un arī kurdu likumdevēju dēļ ceturtdien Irākas parlaments nespēja sapulcēt pietiekamu skaitu deputātu, lai nobalsotu par ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī, kas dotu plašākas pilnvaras premjeram.
Irāka ceturtdien vērsās ANO Drošības padomē ar lūgumu piešķirt Bagdādei papildu militāro palīdzību. Izskanējusi arī informācija, ka N. el Mālikī slepeni ir lūdzis Vašingtonai iesaistīties cīņā pret ISIS, iesaistot amerikāņu iznīcinātājus un bezpilota lidmašīnas.
ASV Aizsardzības departamenta preses sekretārs Džons Kirbijs intervijā CNN sacīja, ka amerikāņi uzmanīgi vēro situāciju Irākā un apsver, kā palīdzēt Irākas centienos apkarot terorismu, bet piebilda, ka neizplūdīs sīkākās detaļās.