Itāļi jau svētdien un pirmdien dosies pie vēlēšanu urnām, taču analītiķi ir vienisprātis, ka, neskatoties uz vēlēšanu iznākumu, Itālijai gaidāmi smagi laiki, jo neviens no politiskajiem spēkiem nespēj piedāvāt recepti, kā atdzīvināt stagnējošo ekonomiku.
Politiskā augšāmcelšanās
S. Berluskoni Tautas brīvības partija (Pdl) vēl pirms pāris mēnešiem bija tuvu sabrukumam, taču tagad, pateicoties virknei solījumu, kurus politiķis nepaguris bārsta sev piederošajos televīzijas kanālos, viņš strauji atguvis popularitāti un pietuvojies aptauju līderim P. L. Bersāni.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, kas publicētas divas nedēļas pirms vēlēšanām, rāda, ka S. Berluskoni centriski labējā koalīcija par 5-6% atpaliek no P. L. Bersāni vadītās Demokrātiskās partijas formētās koalīcijas, par kuru gatavi balsot 34% itāļu.
S. Berluskoni, kurš savos izteikumos ir tikpat mainīgs kā viņa matu augšanas līnija, popularitāti kāpināja ar solījumiem atdot itāļiem naudu, kas nomaksāta līdzšinējā premjera Mario Monti noteiktajā īpašuma nodoklī. Pēc ekonomistu aplēsēm, lai to izdarītu, nepieciešams ap astoņiem miljardiem eiro (5,62 miljardi latu).
Komunikāciju eksperts Filipo Sensi par S. Berluskoni politisko augšāmcelšanos BBC sacīja: «Viņš nav kāds, kurš parādās televīzijā. Viņš ir televīzija! Tā ir viņa dabiskā vide, viņa politiskā arēna. Kad viņš ir televīzijā, viņš ir laimīgs - savā elementā.»
S. Berluskoni no premjera amata atkāpās 2011. gadā, kad Itālija pietuvojās bankrota slieksnim. Viņa vietā stājās tehnokrāts M. Monti, kuram izdevās atjaunot Eiropas un finanšu tirgu uzticību Itālijai. Tā kā S. Berluskoni partija atsaukusi atbalstu M. Monti, kuru nodēvējusi par Vācijas pakalpiņu, Itālijā 24. un 25. februārī notiks ārkārtas vēlēšanas.
M. Monti centriskajam blokam vēlēšanās netiek prognozēti spīdoši rezultāti, un viņam, visticamāk, nāksies ieņemt premjera krēslu, taču viņa iesākto budžeta sabalansēšanas kursu solījis turpināt P. L. Bersāni.
«Bersāni stiprā puse ir tieši tas, ka viņš ir Berluskoni pretmets,» politologs Džonatans Hopkins no Londonas Ekonomikas skolas norādīja AP, piebilstot, ka P. L. Bersāni «pelēkums» ir kā mierinājums itāļiem, kas noguruši no skandalozā S. Berluskoni dominances.
Komiķis gāž tradīcijas
P. L. Bersāni kreisi centriskajai koalīcijai paredz kontroli pār parlamenta apakšpalātu, taču, lai pārvaldītu Senātu, varētu būt nepieciešama sadarbība ar M. Monti. Lai gan politiķi noliedz, ka būtu noslēguši kādu vienošanos, abi savā priekšvēlēšanu retorikā koncentrējas uz S. Berluskoni kritiku.
«Berluskoni turpina bārstīt solījumus, mēģinot nopirkt itāļu balsis ar naudu, kas pieder itāļiem,» sacīja M. Monti. «Viņam šādi var izdoties vairot popularitāti, taču tas būtu pierādījums, ka vēlētājiem trūkst atmiņas.» Arī P. L. Bersāni uzsvēris, ka pēc S. Berluskoni uzvaras ekstravagantais politiķis solījumus «izmestu atkritumos».
Vēlēšanas neprognozējamākas padara jaunveidotā Piecu zvaigžņu kustība (M5S), kuru vada komiķis Bepe Grillo. Viņam izdevies pulcēt lielu skaitu atbalstītāju, izmantojot pret valdošajiem politiķiem vērstu retoriku un solot panākt Itālijas izstāšanos no eirozonas.
Komiķis izvairās no tradicionālajiem mediju kanāliem, saucot tos par valdošo politiķu propagandas platformām, un paļaujas galvenokārt uz sociālajiem medijiem, iemantodams īpašu cieņu jauniešu vidū.
Analītiķi min, ka B. Grillo vēlēšanās atpaliks no P. L. Bersāni un S. Berluskoni, taču pārspēs M. Monti. Veiksmes gadījumā Piecu zvaigžņu kustība parlamentu pārpludinātu ar jauniem un nepieredzējušiem politiķiem, kuri nav gatavi sadarboties ar citiem politiskajiem spēkiem.
B. Grillo veidojums ir vairāk protesta kustība pret līdzšinējo politisko kārtību, un eksperti norāda, ka tā ir atbilde uz Itālijas ekonomiskajām un politiskajām nedienām, ar ko nāksies cīnīties vēlēšanu uzvarētājiem. Valsts parādu kalns pārsniedz 120% no iekšzemes kopprodukta, ekonomika stagnē jau gadu desmitiem, bezdarba līmenis pārsniedz 11%, turklāt tūkstošiem jauniešu darba meklējumos devušies uz ārzemēm.