Tā kā pirmajā trijniekā ir bijušais partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) biedrs Aleksandrs Giļmans, var secināt, ka arī šīs partijas elektorāts ir interesants lindermaniešiem, jo pati PCTVL Rīgā šajās vēlēšanās nepiedalās.
Divi faktiskie partijas līderi Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs nav Latvijas pilsoņi, tāpēc nav brīnums, ka partija programmā iekļāvusi punktu, kurā paredz 10- 15 nepilsoņu iesaistīšanu domes darbā ar padomdevēju tiesībām. Liela daļa solījumu saistās ar būtisku krievu valodas lietojuma palielināšanos pašvaldībā. Partijas reklāmas avīzē teikts, ka kandidātus atlasījis pats V. Lindermans, izskaitļojot un atsijājot tos, kuri pie varas rāvušies, lai zagtu. Par saraksta līderi izraudzīts jurists Illarions Girss. V. Lindermans raksta, ka I. Girsam esot bijusi iespēja uzsākt spožu jurista karjeru, taču viņš izlēmis, ka būt par veiksminieku ir amorāli «nabadzīgā valstī, kas saindēta ar nacionālisma indi». I. Girss savu politiķa tēlu veido visai ekscentriski - parādoties ar spilgtiem tauriņiem (biežāk lietotais ir sarkans ar baltiem punktiņiem), savukārt uz Nacionālā teātra pirmizrādi Piemiņas diena, kas veltīta krievu un latviešu attiecībām un leģionāru tēmai, latviešu sabiedrībā mazpazīstamais politiķis 16. martā ieradās spilgti sarkanās biksēs.
Raksturojot saraksta otro numuru Andreju Berdņikovu, pirmais, ko automātiski piemin vismaz latviešu prese, ir fakts, ka viņš savulaik bijis kultūras ministres Sarmītes Ēlertes padomnieks nacionālo minoritāšu jautājumos. V. Lindermans viņu nosaucis par ideālu kandidātu ārlietu ministra amatam, bet Rīgas domē virzītu darbam izglītības komitejā, lai nepieļautu krievu skolu un bērnudārzu latviskošanu. Savukārt no PCTVL pārceļojušais Aleksandrs Giļmans jau bijis Rīgas domes deputāts, bet izcēlies vairākkārt ar izteikumiem, kuri nonākuši Drošības policijas redzeslokā. Tā 2006. gadā viņš pauda, ka «latviešu valsts ir tāds pats absolūts ļaunums kā nacistu valsts, bet, par laimi, daudz vājāks un gļēvulīgāks. Tas, ka mūsu paaudze ir pieļāvusi šādu veidojumu, ir nepiedodama kļūda.» Savukārt pērnvasar A. Giļmans sadusmoja daudzus represētos, laikrakstā Čas apšaubīdams 1941. gada represiju traģiskumu. A. Giļmanam vienīgajam no kandidātiem ir pieredze Rīgas domes deputāta darbā.
Pirmie trīs kandidāti vairāk uzskatāmi par politisku ideju paudējiem, taču Iļja Kozirevs pārstāv saimnieciskās idejas. Piemēram, viņš iesaka iztērēt naudu, ko dome šobrīd noguldījusi banku depozītos, lai par kadastrālo vērtību atpirktu no īpašniekiem zemi, uz kuras uzbūvētas daudzdzīvokļu ēkas. Tāpat šī partija uzskata, ka par namu siltināšanu visas rūpes, ieskaitot materiālu iepirkšanu, jāuzņemas pašvaldībai. Kopumā cilvēkus, kas būtu gatavi profesionāli risināt saimnieciskus jautājumus, Par dzimto valodu! sarakstā atrast nav viegli. Profesiju ailītēs ņirb vārdi: fotogrāfs, mājsaimniece, brīvmākslinieks, scenārists, tekstu autore, pašnodarbināta persona.