Ceturtdien pēdējo reizi sanāca parlaments, kuru dienu iepriekš atlaida Bulgārijas prezidents Rosens Pļevņeļijevs, bet trešdien darbu sāka pagaidu valdība, kura strādās līdz parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kas iecerētas 12. maijā.
Pagaidu valdību, kurā strādās ar politiskajiem spēkiem nesaistīti profesionāļi, vadīs pieredzējis diplomāts Marins Raikovs. Viņš ir paziņojis, ka centīsies palielināt valsts nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumus, vienlaikus ievērojot fiskālo disciplīnu un neizejot ārpus jau apstiprinātā 2013. gada budžeta rāmja, raksta Reuters.
Analītiķi uzskata, ka, apstiprinot tehnokrātu valdību, R. Pļevņeļijevs tautai nodemonstrējis, ka ir sarautas attiecības ar politisko šķiru, ko tā uztver kā korumpētu un nespējīgu uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus.
Atsevišķi politikas apskatnieki domā, ka pirms vēlēšanām varētu nodibināties jauns politiskais spēks, kas iedzīvotāju acīs neasociēsies ar līdzšinējo varas eliti. Tomēr reti kurš tic, ka pie varas neatgriezīsies kāds no līdz šim valdījušajiem politiskajiem spēkiem.
Visā Bulgārijā jau kopš janvāra notiek plaši protesti, kurus izraisīja augstie apkures un elektrības rēķini. Tie nebeidzās arī pēc premjerministra Boiko Borisova demisijas 20. februārī. Kopš protestu sākuma ir pašaizdedzinājušies četri cilvēki, no kuriem trīs ir miruši.
Protestētāji vēlas, lai ES veiktu Bulgārijas finanšu auditu. «Šeit ir neiespējami dzīvot. Lūdzu, palīdziet mums savest kārtībā savu valsti, lai mēs te varētu palikt. Ja mēs šeit nespēsim izdzīvot, mēs dosimies uz jūsu valstīm meklēt darbu un atņemsim jums darbvietas,» protestētājs Živko Hristovs sacīja raidsabiedrībai BBC.